Starp nekustīgiem elektriskiem lādiņiem darbojas spēki, kurus nosaka pēc Kulona likuma. Saskaņā ar tuvdarbības teoriju šo lādiņu mijiedarbība notiek šādi: katram lādiņam ir elektriskais lauks, viena lādiņa lauks darbojas uz otru lādiņu- un otrādi.
Starp elektriskajiem lādiņiem var darboties arī citādas dabas spēki. To var novērot šādā mēģinājumā. Divus lokanus vadītājus nostiprina vertikāli un to apakšējos galus pievieno pie strāvas avota poliem. Vadītāju pievilkšanās vai atgrūšanās nav novērojama. Ja vadītāju otrus galus ar vadu savieno tā, lai pa vadītājiem plūstu strāvas pretējos virzienos , tad vadītāji viens no otra atgrūžas. Ja pa vadītājiem strāvas plūst vienā virzienā, tie pievelkas. Vadītāju mijiedarbību, ja pa tiem plūst strāva, t. i., kustībā esošu elektrisko lādiņu mijiedarbību, sauc par magnētisko mijiedarbību. Spēkus, ar kuriem strāvas vadītāji (t. i., vadītāji, pa kuriem plūst strāva) darbojas cits uz citu, sauc par magnētiskiem spēkiem.
Magnētiskais lauks Saskaņā ar tuvdarbības teoriju strāva vienā no vadītājiem nevar tieši iedarboties uz strāvu otrā vadītājā.
Līdzīgi tam, kā telpā ap nekustīgiem elektriskiem lādiņiem pastāv elektriskais lauks, tā iela ap strāvu rodas lauks, ko sauc par magnētisko lauku.
Elektriskā strāva vienā no vadītājiem rada savā apkārtnē magnētisko lauku, kurš darbojas uz strāvu otrā vadītājā.Savukārt lauks, kad, rada otrā strāva, darbojas uz pirmo strāvu.
Magnētiskais lauks ir īpaša matērijas forma ar kuras starpniecību savstarpēji iedarbojas kustībā esošas elektriski lādētas daļiņas.
Galvenās magnētiskā lauka īpašības, kas noteiktas eksperimentāli, ir šādas:
1. Magnētisko lauku rada strāva (kustībā esoši lādiņi).
2. Magnētisko tauku var noteikt pēc tā iedarbības uz strāvu (uz kustībā esošiem lādiņiem).
Tāpat kā elektriskais lauks, magnētiskais lauks pastāv reāli, neatkarīgi no mums, no mūsu zināšanām par to. Kā magnētiskā lauka, tā arī elektriskā lauka realitāti eksperimentāli pierāda fakts, ka dabā pastāv elektromagnētiskie viļņi
Magnētiskā lauka pētīšanai vislabāk izmantot mazu izmēru (salīdzinājumā ar attālumiem, kuros var novērot magnētiskā lauka maiņu) noslēgtu kontūru. Piemēram, var lietot jebkuras formas mazu, plakanu stieples rāmīti (199. zīm.). Vadi, pa kuriem pievada rāmītim strāvu, jānovieto tuvu viens pie otra vai jāsavij kopā. Tad rezultējošais spēks, ar kuru magnētiskais lauks darbojas uz šiem vadītājiem, vienāds ar nulli.
Magnētiskas indukcijas līnijas
Uzskatāmu magnētiskā lauka ainu var iegūt, konstruējot tā sauktās magnētiskās indukcijas līnijas. Par magnētiskās indukcijas līnijām sauc līnijas, kuru pieskares ir vērstas tāpat kā vektors B dotajā lauka punktā. Šajā ziņā magnētiskās indukcijas līnijas ir analogas elektrostatiska lauka intensitātes līnijām.
Virpuļlauks Magnētiskās indukcijas līniju svarīga īpašība ir tā, ka tām nav ne sākuma, ne beigu. Tās vienmēr ir noslēgtas līnijas, ar elektrostatisko lauku ir citādi. Elektrostatiska lauka intensitātes līnijām visos gadījumos ir avoti: tās sākas pozitīvajos lādiņos un beidzas negatīvajos lādiņos. Lauku, kura līnijas ir noslēgtas līnijas, sauc par virpujlauku. Magnētiskais lauks ir virpuļlauks.
Magnētiskā lauka svarīgākā īpašība ir tā, ka magnētiskās indukcijas līnijas ir noslēgtas līnijas. Tas tāpēc, ka magnētiskajam laukam nav avota. Atšķirībā no elektriskiem lādiņiem magnētisku lādiņu dabā nav.
…
