Ap visiem magnētiem pastāv magnētiskais lauks, un lauku savstarpējās iedarbības dēļ starp diviem magnētiem darbojas magnētiskais spēks. Ikvienu materiālu, kuru iespējams magnetizēt, sauc par magnētiķi. Tas magnetizējas, nokļūstot magnētiskajā laukā. Lādiņu kustība arī rada magnētisko lauku.
Magnēta pols.
Magnēta punkts, kurā šķietami koncentrēts tā magnētiskais spēks. Ir divi poli – ziemeļpols un dienvidpols (nosaka pēc magnēta ieņemtā stāvokļa Zemes magnētiskajā laukā). Visiem magnētiem ir vienāds abu tipu polu skaits. Pirmais magnētisma likums nosaka, ka pretējie poli pievelkas, bet vienādie atgrūžas.
Magnētiskā ass.
Līnija, kas savieno magnēta ziemeļpolu un dienvidpolu un attiecībā pret kuru tā magnētiskais lauks ir simetrisks.
Magnētiski cietie materiāli.
Feromagnētiķi, kas nevar viegli zaudēt magnētismu pēc magnetizēšanas, piem., tērauds. No tiem izgatavo pastāvīgos magnētus.
Magnētiski mīkstie materiāli.
Feromagnētiķi, kas nesaglabā magnētismu pēc magnetizēšanās, piem., dzelzs. No tiem izgatavotos magnētus sauc par nepastāvīgiem magnētiem. Paliekošais magnētisms ir neliels magnētisms, kas var saglabāties magnētiski mīkstajos materiālos.
Elektromagnēti.
Spoles, kurās plūst strāva, izmanto plaši tehnikā par magnētiem. Šīs spoles ir ērtas lietošanā, jo iespējams mainīt to magnētisko darbību (pastiprināt vai pavājināt) ļoti plašā intervālā. Jo lielāks spoles vijumu skaits, jo lielāka ir magnētiskā lauka iedarbība spolei, pa kuru plūst strāva. Spolē ievietotā dzelzs pastiprina spoles magnētisko darbību. Spoli ar dzelzs serdi sauc par elektromagnētu. Elektromagnēts ir viena no daudzu tehnisko ierīču galvenajām sastāvdaļām. Tā kā elektromagnētiem piemīt izcilas īpašības, tos plaši lieto tehnikā. Izslēdzot strāvu, elektromagnēti ātri atmagnetizējas.…
