2. Kā radušies dažāda veida ieži?
Magmatiskie ieži- Dziļumieži sacietē jeb kristalizējas Zemes dzīlēs, lielākā vai mazākā dziļumā. Kristalizācija notiek tūkstošiem un miljoniem gadu ilgi, un minerālu kristāli izaug vairākus milimetrus līdz vairākus centimetrus lieli. Tie parasti ir labi saskatāmi ar neapbruņotu aci. Vulkānisko iežu kristalizācija lavai atdziestot norisinās daudz ātrāk un stipri zemākā spiedienā. Atdzišanas laiks mērāms no dažām minūtēm līdz dažiem gadiem. Minerālu kristāli izaug ļoti sīki, ar aci nesaskatāmi, vai arī vispār nesāk veidoties (lava sacietē kā vulkāniskais stikls). No sastingstošā kausējuma izdalās gāzes, kas piešķir iezim pūšļainumu. Iežu pūslīšu tukšumos kristalizējas citi minerāli.
Nogulumieži- Nogulumieži veidojas, izgulsnējoties minerālu un dzīvo organismu atlieku nogulumiem. Pēc izgulsnēšanās daļiņas sablīvējas un cementējas. Nogulumieži veidojas uz Zemes virsmas vai tuvu tai.
Metamorfie ieži- Metamorfie ieži veidojas tad, kad jebkurš iežu veids (tai skaitā arī agrāk izveidojies metamorfais iezis) nokļūst atšķirīgos temperatūras un spiediena apstākļos. Šī temperatūra un spiediens vienmēr ir augstāki nekā pie Zemes virsmas, un tiem jābūt pietiekami augstiem, lai pārvērstu iezī esošos minerālus citos minerālu tipos vai citās to pašu minerālu formās.
…
