Gatavība mācīties – parādība, ka eksistē sugai specifiska predispozīcija viegli apgūt dažas noteiktas stimula-atbildes sakarības. Bioloģiskā gatavība ne vien atvieglo reakcijas veidošanās procesu, bet arī veicina nosacījuma reakcijas izturību pret izdzišanu (Borns un Ruso, 2000, 20).
Daži mācīšanās veidi ir galvenokārt perceptuāli, un to pamatā ir sensorā diskriminācija, piemēram, kad iemācāmies atšķirt attēlus fotogrāfijās. Citu mācīšanās veidu pamatā ir atbildes reakcija, piemēram, ja skolēns iemācās pacelt roku pirms atbildēšanas vai ja cilvēks apgūst jaunas kustību iemaņas – dejošana, videospēles vai automašīnu vadīšana. Vēl citi mācīšanās veidi ir būtībā kognitīvi, un tie bieži nav saistīti ar tiešo pieredzi vai vingrināšanos (Borns un Ruso, 2000, 12).
Cits rudimentārās mācīšanās veids ir iespiešanās atmiņā. Tas ir īpaši raksturīgs piesaistes attiecībām un norisinās tikai attīstības agrīnajā, kritiskajā periodā. Piesaiste ir svarīga, lai jaunais dzīvnieks spētu izdzīvot, jo mazulim nepieciešama lielākā dzīvnieka aizsardzība pret plēsoņām. Iespiešanās atmiņā noteiktos apstākļos vērojama gandrīz ikvienā dzīvnieku sugā, tādēļ jādomā, ka organisms ir bioloģiski sagatavots šim mācīšanās veidam (Borns un Ruso, 2000, 13).
Cilvēki visbiežāk, iespējams, mācās tieši ar kognitīvās mācīšanās paņēmienu. Tā nav iespējama bez uzmanības, koncentrēšanās un apziņas līdzdalības. Ar kognitīvo mācīšanos cilvēks apgūst jaunas iemaņas, faktus un idejas. Kognitīvās mācīšanās pamatā ir novērojumi, iegaumēšana un atdarināšana. Kognitīvā mācīšanās notiek, kad cilvēks saņem norādījumus, lasa grāmatu vai uzmanīgi vēro (Borns un Ruso, 2000, 14).
Ka arī daudz ko par dzīvi var uzzināt, novērojot apkārtējos. To sauc par mācīšanos no novērojumiem. Tās pozitīvā versija ir atdarināšana. Piemēram, bērni patiešām vairāk atdarina to, ko vecāki dara, nevis to, ko viņi saka. Viņi ne tikai imitē vecāku uzvedību, bet, vērojot apkārtējos, iemācās arī vispārējos likumus par pieņemamo un nepieņemamo. Protams, arī pieaugušie atdarina – ja mēs esam viesībās un nezinām, kāds ir protokols, pāris minūtes vērojam apkārtējos, lai iepazītu teritoriju (Džonstone E. Džonija 2006, 152).
…
