Pētījumi liecina, ka cilvēks uztver un iegaumē 10% sniegtās informācijas to lasot, 20% to klausoties, 30% to redzot, 40% - redzot un klausoties, 60% - informāciju pārrunājot un 80% - to sev pašam atklājot un formulējot. Balstoties uz šo apgalvojumu, varam secināt, ka mācoties un mācot ir jāizmanto dažādas metodes un stili, lai maksimāli atvieglotu mācīšanās procesu, tā sasniedzot pēc iespējas augstākus rezultātus.
Nekad iepriekš nebiju pētījusi savu mācīšanās stilu, tādēļ, veicot šo pētījumu, nonācu pie interesantiem secinājumiem, kas attiecas tieši uz mani.
Mācību procesā man patīk, ka viss ir praktiski noderīgs, tāpēc, atceroties ķīmijas stundu garās un sarežģītās formulas, nekādi nevarēju saprast, kam tas viss ir vajadzīgs.
Pētot lietas, kuras mācību procesā man patīk vislabāk, ar nožēlu nākas atzīt, ka labāk es jūtos, ja esmu vērotāja lomā, kaut arī pēc psiholoģiskā tipa esmu ekstraverta. To varētu skaidrot ar laiku, kurā es mācījos – 1980. – 1991. gadam un tam laikam raksturīgajām mācību metodēm un stiliem. No skolēniem netika prasīts pašu domu izklāsts, bija nepieciešams balstīties uz vispārpieņemtajām tā laika dogmām. Līdz ar to man vēl joprojām ir grūti publiski paust savu viedokli. Toties ir prieks skatīties uz mūsdienu skolēniem, kuri prot publiski diskutēt, pierādīt savu viedokli, pareizs tas ir vai nē.
…