Skolēnu neveiksmes mācībās rada dažādi valodas attīstības un mācīšanās traucējumi. Mācīšanās traucējumi ir neiroloģiskie traucējumi, kas ietekmē galvas smadzeņu spēju izprast, atcerēties vai nodot informāciju. Mācīšanās traucējumi apzīmē nevis traucējumu vienu vienīgu paveidu, bet plašu diagnozi, kas var iespaidot sekmes ikvienā mācību priekšmetā (10,7). Bērniem ar valodas traucējumiem ir grūtības valodas signālu apstrādē. Tas ir viens no visizplatītākajiem mācīšanās traucējumiem Bērniem parasti ir traucēta valodas izpratne un lietojums, sīko kustību iemaņas un koncentrēšanās spēja. Mācīšanās traucējumus rada bioloģiskie faktori (smadzeņu bojājumi vai to attīstības traucējumi, iedzimtība) vai sociālie (emocionālais stress, vides apstākļi u.c.) faktori.
Valodas pilnvērtīgas attīstības un pareizas izrunas nozīmi mācīšanās un saziņas procesā pētījuši psihologi un pedagogi A.Baumane, L.Ķeire, J.Lūse, S.Tūbele, L.Vigotskis, A.Ļubļinska.
Valoda ir viens no sazināšanās veidiem, kas nepieciešama cilvēkam kā sabiedrības loceklim. Pati valodas prasme veidojas un attīstās tikai sabiedrībā, un tā nav iedzimta. Valodai cilvēka dzīvē ir būtiska nozīme, tā ir cieši saistīta ar domāšanu. L.Vigotskis vārdam piedēvēja instrumenta funkcijas. Valodas zīmes palīdz subjektam atvirzīties no personīgās mikropieredzes un veidot savu uzvedību pēc katram pieejamas programmas, ko ir radījusi sabiedrība …