Mācību procesa centrā ir skolēna un skolotāja sabiedrība. Pareizi organizētās mācībās vadošā loma, kā zināms, ir skolotājam, kuram, plānojot mācību procesu, organizējot to, regulējot skolēnu darbību un konstatējot šīs darbības norisi, jāņem vērā skolēnu vecumposma īpatrnības un attīstības līmenis. Nepieciešams arī iepazīties ar katra skolēna attieksmi pret mācībām , mācīšanās motivāciju.
Svarīgi noskaidrot, skolēnu spējas un to iesaistīšanu radošajā darbā, kā arī kāpēc skolēns grib vai negrib, viņam patīk vai nepatīk iet skolā, mācīties. Tas palīdz nodrošināt mācību procesa efektivitāti, izvirzītās sistēmas produktivitāti.
Lai iegūtu informāciju par 10. Klases skolēnu attieksmi pret mācībām, mācīšanās motivāciju, tika izmantotas šādas pētniecības metodes:
Anketēšana,
Reitings.
Rīgas centra humanitārajā ģimnāzijā, klasē kurā tika veikts šis pētījums mācās 31 skolēns. Skolēni ir 15-16 gadus veci.
Vidusskolas sākumā parasti mainās iepriekšējās klases sastāvs , daži aiziet uz citām skolām, citi turpina mācības tur pat.
Jauniešu vidū vērojama liela dažādība gan fiziskajā, gan psihiskajā attīstībā. Katrā ziņā šajā vecumā notiek jaunā cilvēka personības pilnveidošanās, ievērojami pieaug vajadzība pēc savas identitātes, pēc pašapliecināšanās un patstāvības.
Kā norāda didaktiķi, skolēnu mācīšanās pienākumi lielā mērā atkarīgi no viņu attieksmes pret mācībām, no viņu mācīšanās motivācijas.…
