Motīvs ir rosinošs faktors vai apstāklis, pamudinošs iemesls, kas izraisa noteiktu personas rīcību, būdams pamatā darbībai, rīcībai, kura vērsta uz noteikta mērķa sasniegšanu [10].
Sekmes ikvienā darbā (arī mācībās) lielā mērā ir atkarīgas no vēlmēm, tieksmēm un intereses par darbu un mācībām, t.i. no pozitīviem motīviem. Mācīšanās motīvi ir speciāli veidojami, attīstāmi un stimulējami [11], jo kā raksta I.Žogla ”mācīšanās mērķa un motīva tuvināšanās un sakritība ir būtiska problēma – jo attālinātāki ir mācīšanās mērķis un motīvs, jo grūtāk skolēnam ir mācīties , jo mākslīgāks ir šis process. Mācības ir speciāli organizēts un piesātināts , intensīvs process. Tādēļ motīvs ir būtisks rezultāta kvalitātes nosacījums” [14].
Mācību procesu vada un organizē skolotājs tā, lai nodrošinātu ”katram Latvijas iedzīvotājam iespēju attīstīt savu garīgo un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvīgu un attīstītu personību, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrības locekli”[12]. Katrai mācību stundai tiek izvirzīti konkrēti mērķi. Z.Čehlova [3] raksta , ka ” mērķu un motīvu avots ir vajadzības, tātad viens no svarīgākajiem pedagoģiskās darbības uzdevumiem ir skolēnu vajadzību veidošana. Šo uzdevumu var īstenot, organizējot skolēnu aktīvu radošu darbību, jo tikai šādā darbībā rodas sociāli vērtīgas vajadzības un mērķis, ko izvirzījis skolotājs , tuvinās skolēnu darbības motīviem”.
Maslova teorija grupē daudzus un dažādus motīvus, sākot no galvenajā fiziskajām vajadzībām viszemākajā līmenī līdz pašapliecinājumam visaugstākajā līmenī. Izziņas vajadzība ir īpaši nozīmīga – reiz apmierināta tā rosina izzināt vēl, meklēt jaunas sakarības un oriģinālus risinājumus kā intelektuāliem, tā praktiskiem uzdevumiem. Taču iekams nav nodrošinātas skolēnu zemākā līmeņa vajadzības, skolotājs nevar cerēt, ka izdosies skolēniem palīdzēt efektīvi apgūt zināšanas, izpratni un pozitīvu attieksmi pret apkārtējo pasauli [5, 14]. Tikpat svarīgi skolēnam ir apzināties, kā un cik lielā mērā dienas režīms ietekmē viņa darba spējas [24].
…
