-
L.Vitgenšteina divpadsmit domu graudi
10. Ja arī Dievs ielūkotos mūsu dvēselēs, Viņš nespētu tur redzēt to, par ko
mēs runājam.
Vārdi, ko cilvēks saka nav tie, ko tie domā un izjūt pie sevis. Cilvēki saka, ko no tiem gaida, tā tie nav patiesi pret sevi un citiem, tāpēc Dievam esošais spēks ieskatoties dvēselēs ir tas, kas vienmēr redz, kas notiek cilvēkos.
11. “Jaundzimušam bērnam nav zobu.” -“Zosij nav zobu.” - “Rozei nav zobu.”- Pēdējais teikums - kāds varētu teikt - ir taču acīmredzami patiess! Pat drošāks par to, ka zosij nav zobu.
- Un tomēr tas nav tik skaidrs. Jo kur gan rozei būtu jāatrodas zobiem? Zosij nav zobu tās knābī. Un tai, protams, to nav arī spārnos, bet neviens, arī sakot, ka tai nav zobi, nepiešķir teiktajam šādu nozīmi.
- Tomēr kā būtu, ja kāds sacītu: govs gremo savu barību un pēc tam mēslo rozi, tātad rozei ir zobi kāda dzīvnieka mutē. Tas nebūtu absurdi, jo mēs jau no paša sākuma vispār nezinājām, kur lai meklējam zobus rozei.
Neliela daļa no zobiem var pastāvēt arī tad, ja tā nav acīm redzama, lietas būtība ir jāmeklē dziļāk, t.i., Govij gremojot un pēcāk mēslojot rozi, tā ir izmantojusi zobus, tā ir daļa no rozes, tā nav redzama, taču nenozīmē, ka neeksistē, jo rozei iegūstot sakosto mēslojumā, tā varēja pastāvēt un kļūt par rozi.
…
Uzmanīgi izlasīt un paskaidrot ( izskaidrot, kā to saprast) L. Vitgenšteina teikto ( 12 domu graudus) : Uzmanīgi izlasīt un paskaidrot ( izskaidrot, kā to saprast) L. Vitgenšteina teikto ( 12 domu graudus) : 1. Katra zīme atsevišķi šķiet mirusi. Kas tai dod dzīvību? — Tā dzīvo lietojumā. Vai tad pašā zīmē ir dzīvīga elpa? - Vai arī tās elpa ir lietojums? 2. Žesti - varētu teikt - mēģina sagatavot paraugu, bet nespēj to izdarīt. 3. Jā, domāt kaut ko ir tāpat kā kādam tuvoties. 4. Vai iepriekšpieņēmums nepastāv tur, kur pastāv šaubas? Un šaubas var arī pilnībā iztrūkt. Šaubīšanās kaut kad beidzas. 5. Saprast teikumu nozīmē saprast valodu. Saprast valodu nozīmē pārvaldīt tās lietošanas paņēmienus. 6. Bērnam ir daudz jāiemācās, pirms viņš spēj izlikties. (Suns nespēj liekuļot, bet nespēj būt arī atklāts.) 7. Varētu būt tā: es izdzirdu, ka kāds glezno attēlu “Bēthovens rakstadevīto simfoniju”. Es varētu viegli sev priekšstatīt, ko aptuveni redzēsim uz šā attēla. Bet kā būtu gadījumā, ja kāds gribētu attēlot to, kā izskatītos Gēte, rakstot devīto simfoniju? Te es neprotu sev priekšstatīt neko tādu, kas nebūtu neveikls un smieklīgs. 8. Cilvēks var neuzticēties savām sajūtām, bet ne savai pārliecībai. 9. Ja es būtu klausījies, ko runā mana mute, tad varētu sacīt arī to, ka cits runāja ar manu muti. 10. Ja arī Dievs ielūkotos mūsu dvēselēs, Viņš nespētu tur redzēt to, par ko mēs runājam. 11. “Jaundzimušam bērnam nav zobu.” -“Zosij nav zobu.” - “Rozei nav zobu.”- Pēdējais teikums - kāds varētu teikt - ir taču acīmredzami patiess! Pat drošāks par to, ka zosij nav zobu. - Un tomēr tas nav tik skaidrs. Jo kur gan rozei būtu jāatrodas zobiem? Zosij nav zobu tās knābī. Un tai, protams, to nav arī spārnos, bet neviens, arī sakot, ka tai nav zobi, nepiešķir teiktajam šādu nozīmi. - Tomēr kā būtu, ja kāds sacītu: govs gremo savu barību un pēc tam mēslo rozi, tātad rozei ir zobi kāda dzīvnieka mutē. Tas nebūtu absurdi, jo mēs jau no paša sākuma vispār nezinājām, kur lai meklējam zobus rozei. 12. “Tomēr matemātiskā patiesība ir neatkarīga no tā, vai cilvēki to izzina vai neizzina!” — Protams: teikumiem “Cilvēki ir pārliecināti, ka 2 x 2 = 4” un “2 x 2 = 4” nav viena un tā pati jēga. Pēdējais ir matemātiska propozīcija, pirmais, ja tam vispār ir kāda jēga, varbūt varētu nozīmēt, ka cilvēki ir nonākuši pie matemātiskas propozīcijas. Abiem ir pilnīgi atšķirīgi lietojumi. Bet ko varētu nozīmēt tas: "Lai arī visi cilvēki ir pārliecināti, ka 2 x 2 = 5, tas tomēr būs 4.” - Kā izskatītos, ja visi cilvēki būtu par to pārliecināti? - Labi, es varbūt varētu sev priekšstatīt, ka viņiem būtu atšķirīga rēķināšanas sistēma vai atšķirīgi tehniski paņēmieni, ko mēs nesauktu par “rēķināt”. Bet vai tie būtu nepareizi? (Vai karaļa kronēšana ir nepareiza? No mums atšķirīgām būtnēm tā varētu izskatīties augstākā mērā dīvaina.)
- Filosofija no 6.gs.p.m.ē. līdz 20.gs.
- L.Vitgenšteina divpadsmit domu graudi
- Psiholoģija
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Psiholoģija
Konspekts vidusskolai5
-
Filosofija no 6.gs.p.m.ē. līdz 20.gs.
Konspekts vidusskolai23
-
Renē Dekarts
Konspekts vidusskolai9
-
Cilvēka attīstības psiholoģija
Konspekts vidusskolai7
-
Zigismunds Freids. Totēms un tabu
Konspekts vidusskolai6