Starojumu, kura intensitāte nav atkarīga no starotāja temperatūras, sauc par luminiscenci. Luminiscences veidus iedala gan atkarībā no pēcspīdēšanas ilguma, gan pēc starojumu ierosinošā cēloņa.
Atkarībā no vielas pēcspīdēšanas ilguma izšķir fluorescence un fosforescenci. Fluorescence norisinās ātri, tās ilgums mēdz būt tikai 10–8 sekundes vai nedaudz vairāk. Fosforescences gadījumā spīdēšana var turpināties pat vairākas minūtes pēc ierosināšanas beigām. Stingras robežas starp abiem luminiscences veidiem nav.
Hemiluminiscence.
Hemiluminiscence ir luminiscences veids, kas pavada eksotermiskās ķīmiskās reakcijas, ja viens no reaģentiem ir ierosinātā stāvoklī. Hemiluminiscences intensitāte var ievērojami pārsniegt siltumstarojuma intensitāti. Labi izpētīta ir liesmas hemiluminiscence. Tās avots ir degšanas produkti ierosinātā elektroniskā stāvoklī, svārstību vai rotācijas līmeņos. Luminiscences avots var būt arī citas daļiņas, kas ievadītas liesmā. Tie var būt metālu atomi, kas ierosinās enerģijas apmaiņā.
Bioluminiscence.
Bioluminiscence ir organismu mirdzēšana, ko novēro trūdošiem kokiem, baktērijām, sēnēm, dažiem kukaiņiem un jūras dzīvniekiem, tam, kas ir saistīts ar oksidēšanās procesiem. Bioluminiscence ir hemiluminiscences atsevišķs gadījums.
Mirdzēšana rodas ķīmiskā reakcijā ar gaisa līdzdalību. Šajā reakcijā piedalās skābeklis. Tā ir speciālu olbaltumvielu – luciferīnu – oksidēšanās fermenta luceferāzes klātbūtnē. Baktērijām par luciferīnu kalpo flavīnmononukleotīds (riboflavīn-5-fosfāts). Luciferīni intensīvi fluoriscē.
…
