2) Mūsdienās pašupurēšanās ir tāda parādība, kas sastopama diezgan rēti. Ne katrs cilvēks spēj upurēt un ziedot kaut ko citu cilvēku labā, jo dažreiz jāmāksā pārāk dārga cena par to. Cilvēkos pamodas pašizglābšanās un izdzīvošanas instinkts, un neviens negribēs uzņēmties lielu atbildību. Mēs vienmēr gribām aizsargāt sevi un to, kas ir dārgs mūsu sirdij. Tieši tāpēc eksistē maz tādu cilvēku, kuri ir spējīgi upurēties sabiedrības, tautas labā. Jābūt īstam patriotam, altruistam, cilvēkam ar gaišu un tīru dvēseli, lai tu varētu atdot savu dzīvi, lai izmainītu un uzlabotu mūsu pasauli. Manuprāt, mūsu pasaule un visi cilvēki eksistē tikai pateicoties šiem “upuriem”, kuri spēj upurēt ar spēku, laiku, naudu un sevi mūsu labā. Parasti, tādi cilvēki pat neko neprasa par to un dara to brīvprātīgi. Pēc manām domām, īsta upurēšana nozīme to, ka cilvēks dara to pēc savas gribas, brīvprātīgi un neatkārīgi no citiem cilvēkiem, sabiedrības, apkārtējiem apstākļiem. Tāds ir “upuru” liktenis. Cilvēki ar stipru garu, drosmīgu sirdi un sirsnīgiem nodomiem galvā. …