Ludviga van Bēthovena novatorismi mūzikā

♪ Studē filozofiju, līdz ar to ietekmējas no teorēmas- ” Visa pasaule sastāv no pretstatiem, un to mijiedarbības – ietekmē viens otru, ” līdz ar to veidojas triāde- pretstati- tēze (T) pret antitēzi (A), no kā izriet mijiedarbība- sintēze (S). No tā arī ietekmējas savos skaņdarbos. (Piem. klaviersonāte 1.daļa sonātes formā, parasti, 2 tēli- piem. atraidošs (T) un lūdzošs (A), kas lēnām nonāk līdz jaunai tēmai (S) (kopīgai, saplūst kopā). (Piem. 21. klaviersonātes fināls).
♪ No ”franču lielās revolūcijas”, rodas tās ideja- brīvība, brālība, vienotība. Ar cīņu pret uzvaru, no tumsas uz gaismu. Izmanto arī skaņdarbos, drosmīgas heroiskas izteiksmes- masu elementi. (Piem. 5. simfonija, Heroiskā simfonija).
♪ Ļoti lielu nozīmi pievērš daiļliteratūrai, un ietekmējās no tās, kas nebija raksturīgs viņa laika biedriem.(Piem. no Šekspīra).
♪ Līdzās estētika, Bēthovena darbos parādās ētika (kuras laika biedriem nebija), un komponists menuetu nomaina ar skerco, (piem. septets op. 20- V. daļa- viens no pirmajiem Bēthovena skerco), un darbiem piešķirs vīrišķīgāku, nopietnāku raksturu, mūzika sasniegs dramatismu un nonāks līdz traģiskumam, bet humors kļūs par ironiju, un vispār viss iegūs jaunu izteiksmi.
♪ Liek heroiskās mūzikas stila pamatus. (Piem. sonātes op. 30 Nr. 2, 2. simfonija).…