Scenogrāfs, gleznotājs Liberts Ludolfs dzimis1895.gada 3.aprīlī Madonas apriņķa Tirzā. Muižas kalpotāja dēls.1907. gadā ģimene pārceļas uz dzīvi Rīgā – Torņkalnā. Impulsu nodarboties ar mākslu guvis no gleznotāja V. Zeltiņa. Mācījies J.Madernieka studijā, Stroganova mākslas skolā Maskavā (tēlniecības nodaļā). 1915.g. beidzis Kazaņas mākslas skolu. 1916.g. iestājies Aleksandra karaskolā, nokļuvis Austrijas frontē, vēlāk bijis virsnieks Polijas frontē, internēts Vācijā. 1921.g. atgriezies Latvijā.
Strādā vairākās darbavietās: Nacionālās operas dekorators un režisors, Valstspapīru spiestuves un naudas kaltuves direktoru, Figurālās glezniecības meistardarbnīcas vadītājs.
Izstādēs piedalījies no 1914.g. Darbojies Rīgas mākslinieku grupā, mākslinieku biedrībā "Sadarbs", bijis tās priekšsēdētājs (1929.g. - 1939.g.). Eksponējis darbus arī Neatkarīgo mākslinieku vienības, mākslinieku biedrības "Zaļa vārna", KF un valsts rīkotajās vietējās un ārzemju izstādēs. Iekārtojis Latvijas paviljonu starptautiskajā izstādē Parīzē (1937.g.). Personālizstādes Rīgā (1923.g., kopā ar K.Ubānu; 1934.g.,1938.g.), Parīzē (1927.g.), Briselē (1929.g.), Berlīnē (1934.g., 1938.g.), Stokholmā (1938.g.).
Liberta nozīmīgākā daiļrades daļa ir scenogrāfija. Sākumā darbojies krievu skatuves glezniecības tradīciju ietekmē, nereti dekorācijas krāšņuma ziņā pārspēja pašu inscenējumu (V.A.Mocarta operai "Bēgšana no seraja", 1924.g.; A. Kalniņa "Salinieki", 1926.g.; J. Mediņa "Sprīdītis", 1927.g.; P. Čaikovska baletam "Riekstkodis", 1928.g.). Vēlāk izteiksmes līdzekļu izvēlē kļuvis atturīgāks, viengabalaināks. Bijis viesscenogrāfs Kauņas, Viļņas, Helsinku, Malmes, Zagrebas, Sofijas teātros.
Stājglezniecībā agrīnajos darbos jūtamas konstruktīvisma iezīmes. Rietumeiropas ceļojumu ietekmē līnijas un formas pamazām zaudēja savu asumu un uzsvērtību, kolorīts kļuva sidrabains, impresionistiski virmojošāks. Popularitāti ieguva viņa Parīzes skati (nereti nakts apgaismojumā), Venēcijas kanālu, laukumu un piļu atainojumi. Latvijas ainavās dominē Torņakalna skati, dzimtenes lauki ar bērzu birztalām un pļavām. Gleznojis figurālas kompozīcijas par senlatviešu dzīves tēmām, lielākoties ar idillisku raksturu ("Kāzu gājiens Kursā", 1939.g.). Daudz strādājis portreta žanrā, kur dažkārt jūtams, zināms izskaistinājums.
…