1.Kursa priekšmets un tā nozīme tiesību zinātņu apguvē.
Tiesību realizācijas formas:
- tiesību normu ievērošana;
- tiesību normu izmantošana;
- tiesību normu piemērošana.
2.Tiesībsargājošas darbības jēdziens, veidi, vispārīgs raksturojums.
Tiesībsargājošās darbības var būt:
Valstiskais sektors: tiesa(zemesgrāmatas nodaļas), prokuratūra, policija, valsts drošības iestādes, bāriņtiesa, tiesībsargs.
Pašnodarbināto sektors: advokatūra, notariāts, zv. tiesu izpildītāji.
3.Tiesu varas raksturojums, tās vieta valstī.
Latvijas Republikā līdzās likumdošanas un izpildu varai pastāv neatkarīga tiesu vara. Tiesu vara Latvijas Republikā pieder rajonu (pilsētu) tiesām, apgabaltiesām, Augstākajai tiesai un Satversmes tiesai. Latvijā tiesu spriež tikai tiesa.
Civillietas, krimināllietas un administratīvās lietas Latvijā izskata 42 tiesā, kuras sadalītas trīs līmeņos – 35 rajonu (pilsētu) tiesas, sešas apgabaltiesas un Augstākā tiesa.
Zemesgrāmatu pārzināšanai pie apgabaltiesām pastāv zemesgrāmatu nodaļas. Zemesgrāmatu nodaļas ir tiesu iestādes. Zemesgrāmatu nodaļu tiesneši zemesgrāmatās ieraksta nekustamos īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu nodaļu tiesnešiem ir rajona (pilsētas) tiesnešiem noteiktais tiesiskais statuss.
Satversmes tiesa Latvijas Republikas Satversmē un Satversmes tiesas likumā noteiktās kompetences ietvaros izskata lietas par likumu un citu normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī citas ar likumu tās kompetencē nodotās lietas
4.Spēkā esošā tiesu sistēma, tās vispārīgs raksturojums.
Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma:
1.instance – lietas izskata rajona līmeņa tiesā/ administratīvā rajona tiesā
2.instance – lietas izskata apgabaltiesā
3.instance – lietas izskata augstākā tiesa (senātā vai tiesu palātās)
5.Tiesu sistēmas posmi. Tiesu instance.
Tiesas pirmā instance civillietām ir rajonu (pilsētu) tiesas un apgabaltiesas, atkarībā no Civilprocesa likumā noteiktās lietu piekritības. Administratīvajās lietās pirmā tiesu instance ir Administratīvā rajonu tiesas. Pirmajā instancē lietas tiek izskatītas pēc būtības. Civillietas tiesnesis izskata vienpersoniski. Ja lieta administratīvā lieta ir sevišķi sarežģīta, pirmās instances tiesas priekšsēdētājs atbilstoši Administratīvā procesa likumam, var noteikt lietas koleģiālu izskatīšanu trīs tiesnešu sastāvā.
Apelācijas instances tiesas civillietās ir apgabaltiesas un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta lietām, kuras ir izskatījusi apgabaltiesa kā pirmās instances tiesa. Administratīvajās lietās apelācijas instances tiesa ir Administratīvā apgabaltiesa. Apelācijas instancē tiek izskatītas tās civillietas un administratīvās lietas, kuras izskatījusi pirmās instances tiesa. Apelācija ir likumīgā spēkā nestājušos tiesas nolēmumu izskatīšana pēc būtības kā faktisku, tā juridisku iemeslu dēļ. Apelācijas instancē lietas izskata koleģiāli, trīs tiesnešu sastāvā.
Kasācijas instance ir Augtākās tiesas Senāts, kas skata visas lietas, kuras ir izskatījušas apgabaltiesas vai Augstākās tiesas Civillietu tiesu palāta kā apelācijas instances tiesa. Kasācija ir likumīgā spēkā nestājušos tiesu nolēmumu (spriedumu, lēmumu) izskatīšana Augstākās tiesas Senātā ar nolūku atcelt pārsūdzamo spriedumu vai lēmumu, ja taisot spriedumu tiesa nepareizi piemērojusi vai iztulkojusi materiālo tiesību normu, pārkāpusi procesuālo tiesību normu, vai, izskatot lietu, pārsniegusi savas kompetences robežas.
6.Rajona tiesa kā tiesu sistēmas pamatposms (izveidošanas kārtība, sastāvs, kompetence, darba organizācija).
Rajona (pilsētas) tiesai var būt struktūrvienības — tiesu nami, kurus izvieto attiecīgās rajona (pilsētas) tiesas darbības teritorijā.
Administratīvās apgabaltiesas, Administratīvās rajona tiesas un tās tiesu namu, Rīgas pilsētas, Rīgas rajona un Siguldas tiesu darbības teritorijas nosaka Ministru kabinets.
Lietu piekritība rajona (pilsētas) tiesai
Rajona (pilsētas) tiesa ir pirmā instance civillietām, krimināllietām un administratīvajām lietām.
Civilprocesa, kriminālprocesa un administratīvā procesa likumi nosaka civillietu, krimināllietu un administratīvo lietu piekritību rajona (pilsētas) tiesai.
Rajona (pilsētas) tiesas sastāvs
Rajona (pilsētas) tiesā civillietas un administratīvās lietas izskata tiesnesis vienpersoniski. Sevišķi sarežģītas administratīvās lietas pēc tiesas priekšsēdētāja ieskatiem var tikt izskatītas koleģiāli — triju tiesnešu sastāvā.
Rajona (pilsētas) tiesā krimināllietas izskata koleģiāli — tiesneša un divu tiesas piesēdētāju sastāvā.
Likumā noteiktajos gadījumos krimināllietas izskata tiesnesis vienpersoniski.
Rajona (pilsētas) tiesas tiesneši
Rajona (pilsētas) tiesas sastāvā ir tiesas priekšsēdētājs un tiesneši.
Rajona (pilsētas) tiesā var būt tiesas priekšsēdētāja vietnieki.
Tiesas tiesnešu skaitu nosaka Saeima pēc tieslietu ministra priekšlikuma.
Tiesnesi veikt izmeklēšanas tiesneša pienākumus norīko rajona (pilsētas) tiesas priekšsēdētājs uz laiku līdz trim gadiem. Izmeklēšanas tiesnesis līdztekus izmeklēšanas tiesneša pienākumu pildīšanai neskata krimināllietas. Izmeklēšanas tiesnešu darba grafiku apgabaltiesas darbības teritorijā nosaka attiecīgās apgabaltiesas priekšsēdētājs.…
