LR Satversmes institucionalizācija: izpildvara un tiesu vara, prezidentūra

Izpildvaras galvenā institūcija ir valdība (ministru kabinets, ministru padome) . Prezidentālās republikās valdību vada un veido prezidents, savukārt, parlamentārajās republikās, kāda ir Latvija, valdību veido parlaments.
Latvijas Republikas valdība – Ministru kabinets – sastāv no Ministru prezidenta un ministriju vadītājiem. Ministru kabinetu apstiprina Saeima. MK sastāvu premjerministrs var papildināt ar Ministru prezidenta biedru un vairākiem īpašo uzdevumu ministriem. Katrā ministrijā ir Ministru prezidenta iecelts parlamentārais sekretārs, savukārt, ministrijas valstssekretārs ir augstākais ierēdnis konkrētajā ministrijā – vada administratīvo darbību, koordinē departamentus un nodaļas.
MK iekšējās darba institūcijas ir komitejas, kas apvieno vairāku radniecīgu nozaru ministrus. Viens ministrs var darboties vairākās komitejās.
MK sēdes nav atklātas, un tajās drīkst piedalīties tikai ļoti ierobežots personu loks. Savus lēmumus Ministru kabinets pieņem ar balsu vairākumu, balsstiesības ir Ministru prezidentam, ministriem, MP biedram un īpašo uzdevu ministriem. Uz MK sēdi var tikt uzaicināti eksperti kādā noteiktā jautājumā, un to drīkst darīt Ministru prezidents.
Ministru kabinets nav tiesīgs pieņemt noteikumus ar likuma spēku, to dara Saeima. Izņēmums ir gadījums, kad Saeimā ir sessiju starplaiks. Taču vēlāk, pēc sessiju starplaika beigām, noteikumi ir jāiesniedz Saeimai – ne vēlāk, kā trīs dienas pēc sessiju sākuma. Ja Saeima šos noteikumus nenodod tālāk, komisiju izskatīšanai, vai arī sešu mēnešu laikā neapstiprina galīgajā lasījumā, noteikumi zaudē spēku.
Lēmumprojektus par politikas prioritātēm parasti izstrādā ministriju speciālisti, konsultējoties ar kolēģiem no citiem savas ministrijas departamentiem kā arī ar ieinteresētām grupām un nevalstiskām organizācijām, ministriiju vadībai lēmumu izstradē ir maza loma. Arī dažādo konsultatīvo padomju loma lēmumu pieņemšanā un izstrādē ir visai ierobežota.…