LR Satversmes 109.pants

Satversmes 109.pants nodrošina ikvienam tiesības uz sociālo nodrošinājumu vecuma, darbnespējas, bezdarba gadījumā, atstājot šo uzskaitījumu atklātu (Satversmes tiesas lieta nr. 2001-02-0106). Šie jautājumi atstāti Saeimas kompetencē, un Saeima tos risina, pieņemot likumus vispārējā kārtībā.
Ar sociālo nodrošinājumu saprotami dažādi sociālās drošības pasākumi, tostarp sociālā apdrošināšana un sociālā palīdzība. Likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” 3. panta pirmajā daļā ir sniegts sociālās apdrošināšanas jēdziena skaidrojums: “Sociālā apdrošināšana ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai tās apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumu sakarā ar sociāli apdrošinātās personas slimību, invaliditāti, maternitāti, bezdarbu, vecumu, nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību, kā arī papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.”
Satversmes 109.pantā garantētās tiesības uz sociālo nodrošinājumu …ir ikvienam…, kurš šim gadījumam ir ticis obligāti apdrošināts un kura dzīvesvieta ir Latvijas teritorijā.( Satversmes tiesas lieta nr. 2001-11-0106).
Lai personai būtu tiesības uz sociālās apdrošināšanas pakalpojumu, būtiski ir tas, ka iemaksas ir veiktas vai tādas bija jāveic.( Satversmes tiesas lieta Nr. 2000–08–0109).

…