Vārds “konstitūcija” radies no latīņu constitutio – lēmums, noteikums. Ar jēdzienu “konstitūcija” parasti saprot normu kopumu, kas apraksta attiecīgās valsts pārvaldes sistēmu un attiecības starp šīs sistēmas sastāvdaļām. Konstitūcijās parasti tiek fiksētas arī indivīda tiesības un pienākumi attiecībā pret valsti. Šie dokumenti nav pārmērīgi apjomīgi, jo tajos aprakstīti tikai valsts funkcionēšanas vispārīgie principi.
Sākotnēji par konstitūcijām tika dēvēti Romas imperatora izdoti likumi. Konstitūcijas šā vārda mūsdienu izpratnē radās tikai 17. gadsimtā Ziemeļamerikā, kur ieceļotāji no Eiropas pamatlikumus savām jaunizveidotajām republikām. Par vienu no pirmajām konstitūcijām uzskata 1639. gadā pieņemtos Konektikutas Pamatnoteikumus. 18. gadsimta beigas šīs republikas guva neatkarību un, sākot ar 1776. gadu, izveidoja un pieņēma vai pilnveidoja līdzšinējās konstitūcijas. Šīm nelielajām valstiņām apvienojoties, radās nepieciešamība pēc jaunas federālas konstitūcijas, kura 1787. gadā arī tika pieņemta. Eiropā pirmā rakstītā konstitūcija radās Francijā 1791. gadā Lielās franču revolūcijas laikā. Vēlāk arī dažās citās Eiropas valstīs tika pieņemtas konstitūcijas – Spānijā 1812. gadā, Portugālē 1822. gadā.…