Loģistikas pārvaldība

Vārds loģistika nāk no grieķu valodas. Grieķu valodā
logos - prāts, saprāts;
logismos - [ap]rēķins, pārdomāšana, plāns;
logistika – praktiskā reizināšanas māksla;
logistikos – tāds, kas aprēķina, loģiski domā;
logizomai – aprēķināt, pārdomāt;
logo – domāt.
Militārajā sfērā jēdzienu loģistika lieto kopš 19. gadsimta vidus. Tur loģistika tiek saprasta kā visas darbības un pakalpojumi, lai atbalstītu bruņotos spēkus. Loģistikas uzdevums ir pareizi aprēķināt visu to, kas nepieciešams militārajai grupai, kā arī vieta un laiks, lai tā uzvarētu iespējamo pretinieku.
Loģistika ir izgājusi trīs stadijas līdz tās mūsdienu izpratnei. 50-o gadu vidū tirgi strauji izpletās. Tādēļ uzņēmumos liela nozīme bija realizācijai un ražošanai, un loģistikai tika atvēlēta tikai otrā plāna loma. Priekšnosacījums loģistikas attīstībai bija kopējo izmaksu daļas palielināšanās izmaksu un efektivitātes aprēķinos. Paralēli norisinājās tirgus maiņa no pārdevēju uz pircēju tirgu. Pircēju izturēšanās un attieksmes izmaiņu rezultātā lielāku uzmanību sāka pievērst klientu apkalpošanas servisam. Šajā laikā loģistikas uzdevums bija nodrošināt visaugstāko līmeni klientu servisā un nepārtrauktu tirgus apgādi.
Otrā stadija sākās ar naftas krīzes izraisītajām grūtībām piegādē 70-o gadu sākumā. Šajā laikā bija raksturīga loģistikas funkciju pārvietošana uz sagādes jomu. No tā laika loģistiku būtībā veidoja materiālu vadība. Šajā laikā loģistika tika arvien vairāk institucionalizēta organizācijas struktūrā. Loģistisko aktivitāšu koncentrācijas funkciju sfērās noveda pie atsevišķām loģistikas daļām, kuras iezīmēja vienas no otras stipri atdalītas atbildības sfēras (sagādes, ražošanas, realizācijas loģistikas.

…