1. Izziņa un domāšana
Izziņa tiecas atsevišķajā rast vispārīgo, bet saprašana savukārt ir orientēta uz atsevišķo, individuālo jēgas tvērumu. Izziņa ir vienreizējs akts, bet saprašana prasa atkārtošanu. Saprašanas rezultāts ir izpratne, bet izziņas rezultāts ir zināšanas. Izziņā iegūtās zināšanas tiek apkopotas un uzkrātas zinātnē kā zināšanu sistēmā.
Apkārtējās pasaules izzināšanu var iedalīt jutekliskajā izziņā un loģiskajā izziņā. Jutekliskā izziņa ir apkārtējās pasaules izzināšana ar maņu orgāniem. Jutekliskās izziņas formas ir sajūtas, uztvere un priekšstats. Loģiskā izziņa jeb abstraktā domāšana ir apkārtējās pasaules izzināšanas atspoguļojums vispārinātos tēlos, netieši. Loģiskās izziņas formas ir jēdziens, spriedums, slēdziens.
2. Jēdziens kā domāšanas forma
Jēdziens ir daudzu vienveidīgu priekšmetu vispārinājuma rezultāts. Jēdziens ir domāšanas forma, kas atspoguļo priekšmetus vai parādības pēc to būtiskām pazīmēm. Pazīme ir īpašība, ar ko priekšmeti ir līdzīgi vai arī atšķiras viens no otra. Pazīme ir būtiska, ja tā obligāti piemīt visiem vienveidīgajiem priekšmetiem. Pazīme ir nebūtiska, ja tā nav obligāta visiem vienveidīgajiem priekšmetiem. Jēdzienu izsaka ar vārdu (parasti vienskaitlī), vārdkopu vai simbolu. Jēdziena saturs ir priekšmetu visu būtisko pazīmju kopums.…
