Pirms 6. gs. P.m.ē. nebija loģiska domāšana. Domāšanā nebija loģika.
Bērns – (suns Duksis); 2 x 2 = 4 (Gulbis+ gulbis = krēsls????)
Tajā laikā (6. gs. P.m.ē.) aizsākās filosofija un zinātnes. Domāšana kā izziņa (vēsture).
Izziņas tapšanas posmu līmeņi vai formas.
1.Sajūtas. Tā ir specializējusies kairināmība. Vide. Sajūtas dod priekšmetu sašķeltu (gaišs – tumšs; melns – balts). Sajūtas nepārklājas.
Katram sajūtas ir citas. Tās dod pieredzi par vidi. Sajūtas ir tiešs kontakts ar lietu. Sajūtas ir jutekliskas jeb saturs, kas dots sajūtās ir juteklisks (skaņa, garša, krāsa, forma).
2.Uztvere. Uztverē sajūtas apvienojas. Uztverē ir doti priekšmeti. Bērnam tas sākas 3. nedēļā uztveres praktikums. Uztvere lielā mērā ir atkarīga no mūsu attieksmes. Botāniķis, gleznotājs, mednieks redz mežu.
3.Priekšstats. Sadala mūsu pieredzi
Netiešs (uztver burkāna izskatu, priekšstatā burkāna garšu.
Priekšstats kā pēdas, kas kaut kur palikušas. Pēdas – smiltīs jūrmalā. Pēda saistīta ar kāju. T.i. kājas negatīvs, bet smiltis – līdzeklis. Pēda smiltīs – noformēts tukšums.
Krūzīte ir priekšmets no māla dzeršanai vai arī tukšums, ko ietver māls.…
