Loģika ir zinātne par pareizas domāšanas formām, likumiem un kārtulām.
Loģika zinātņu sistēmā - 1. Dabas zin.(fizika, ķīmija, bioloģija u.c.).
2. Sociālās zin.(jurisprudence, socioloģija, ekonomikas zin.u.c.).
3. Humanitārās zin.(psiholoģija, loģika u.c.).
Domāšana ir īstenības vispārināts atveidojums valodu formās.
Domāšanas galvenās formas - jēdziens, spriedums, slēdziens.
Esamības fundamentālie likumi - 1.Dabas (gravitācijas, dabiskās izlases u.c.).
2.Sabiedrības dzīves (ekonomikas u.c.).
3.Psihes un domāšanas (loģikas u.c.).
Nevienu esamības objektīvo likumu cilvēks nespēj nedz atcelt, nedz aizvietot ar citiem likumiem.
Loģiskās kārtulas - reglamentē domāšanas procesu. Būtībā tās ir noteiktu loģisko darbību priekšraksti un aizliegumi. Loģisko kārtulu pārkāpumus sauc par loģiskajām kļūdām.
Lai prātojuma rezultāti būtu neabšaubāmi patiesi, domāšanas procesā obligāti jāievēro:
1.Domām, kas veido prātojumu, jābūt patiesām pēc satura.
2.Prātojuma procesā jāievēro noteiktas loģiskās kārtulas.
2.Jēdziena vispārīgais raksturojums.
Jēdziens kā domāšanas forma. Domāt nozīmē prast izteikt savas domas jēdzienu formā.
Priekšmeta īpašības un pazīmes.
Īpašības ir tas, ar ko priekšmeti līdzinās vai atšķiras viens no otra.
Pazīmes ir noteiktas īpašības fiksācija mūsu apziņā.
Vispārējās un īpatnējās pazīmes.
Vispārējās pazīmes - pieder vairākiem priekšmetiem (dzimums, vecums, sociālais un ģimenes stāvoklis, izglītība u.c.).
Īpatnējās pazīmes - ar tām atsevišķs priekšmets atšķiras no visiem pārējiem (pirkstu nospiedumi, rokraksts).
Būtiskās un nebūtiskās pazīmes.
Būtiskās pazīmes - tās ir pazīmes, kas ir nepieciešamas un savā kopumā arī pietiekamas priekšmeta kvalitātes raksturošanai.
Nebūtiskās īpašības - nav obligātas visiem vienveidīgiem priekšmetiem. Tās var būt, bet var arī nebūt.
Jēdziens ir domāšanas forma, kas atveido priekšmetu tā būtiskās pazīmēs.
Jēdziens un vārds.
Vārda priekšmetiskā un jēgas nozīme.
Priekšmetiskā nozīme - ir domas virzība uz konkrētu priekšmetu vai to kopumu.
Jēgas nozīme - ir ar to domāts būtisko pazīm kopums attiec. uz konkrētu īstenībā eksist. priekšm.
Sinonīmi - ir noteiktas valodas vārdi vai vārdkopas ar vienādu vai maznozīmīgi atšķirīgu jēgas nozīmi.
Homonīmi - ir noteiktas valodas vienādi izrunājami un rakstāmi vārdi ar atšķirīgu nozīmi.
Termini un terminoloģija - ir vārdi vai vārdkopas, kas tiek lietoti speciālā zinātniskā nozīmē.
Jēdziena loģiskā struktūra.
Jēdziena saturs un apjoms.
Saturs -to veido priekšmeta būtisko pazīmju kopums, kas ietverts konkrētā jēdzienā.
Apjoms - to veido priekšmetu kopums, kas ietverts dotajā jēdzienā.
Noteikti un nenoteikti jēdzieni.
Noteiktam jēdzienam saturs ir skaidrs, bet apjoms precīzs (kontrastains).
Nenoteiktam jēdzienam ir nepietiekami skaidrs saturs un neprecīzs apjoms.
3.Jēdziena saturs un apjoms.
Jēdzienu veidi pēc apjoma un satura.
Atsevišķo jēdzienu apjomā tiek ietverts tikai viens priekšmets (planēta Marss, Latvijas valsts, dzejnieks Fricis Bārda).
Vispārējo jēdzienu apjomā tiek ietverti divi vai vairāki priekšmeti (Saules sistēmas planēta, Baltijas valsts, latviešu dzejnieks).Vispārējie jēdzieni iedalās:
Reģistrējošie - To apjoms attiecas uz noteikto priekšmetu skaitu, respektīvi, tie ir galīgi jēdzieni pēc apjoma (Eiropas valsts, Latvijas valsts prezidents, Rūdolfa Blaumaņa luga, Rīgas pilsētas policijas iecirknis).
Nereģistrējošie - to apjoms attiecas uz nenoteiktu priekšmetu skaitu (latvietis, noziegums, revolveris).…
