Formālās loģikas priekšmetu nozīme formālā loģikā – pastāvīgā zinātne izveidojas 4 g.p.ē. Pamatlicējs ir sengrieķu licējs Aristotelis, kas pirmais izpētīja abstraktās domāšanas galvenās formas un likumsakarības. To tālāk attīstija daudzi filozofi, matemātiķi u.c. Aristoteļa radīto loģiku sauca par formālo loģiku, jeb tradicionālo, jeb Aristoteļa loģiku. Tā pēta domāšanu no tās loģiskā domāšanas viedokļa. Tās uzmanības centrā ir abstraktās domāšanas formas
Jēdziens
Spriedums
Slēdziens
F.1.uzd. iemācīt cilv.apzināti lietot domāšanas lielumus un formas paaugstināt domāšanas kultūru. Attīstīt kritisku attieksmi pret savām un citu domām. Liela nozīme ir darbības sfērai, kas prasa domāšanas precizitāti un secinājumu pamatotība.
Jēdziens –kā abstraktās domāšanas forma:
1.jēdziens kā domāšanas forma
2.jēdziena saturs un apjoms
3.attiecības starp jēdzieniem
4.loģiskā operācijas ar jēdzieniem
4.1.jēdziena vispārināšana un ierobežošana
4.2.jēdziena definēšana
1.Jēdziens – viena no galvenajām īstenības zinātniskās izziņas formām.
Domāšanas forma, kas atspoguļo priekšmetu un parādības pēc to būtiskajām pazīmēm.
Tas ir daudzu vienveidīgu priekšmetu vispārinājuma rezultāts, kura pamatā ir to vissvarīgākā, būtiskākās īpašības.
Priekšmeta būtiskās pazīmes raksturo tā kvalitatīvu noteiktību. Tās ir nepieciešamas un kopumā pietiekamas priekšmeta raksturošanai.
Pazīmju iedalījums būtiskā un nebūtiskās ir nosacīti, tas mainās.…
