L.Mušinska grāmatas "Baznīca un liturģija" konspekts

Jēdziens “Baznīca” ebreju valodā tiek apzīmēts ar vārdu KAHAL, bet Vecās Derības latīņu tulkojumā (Septuagintā), kā arī Jaunās derības koinē grieķu valodas tulkojumā ar vārdiem EKKLĒZIA un SYNAGOGĒ. Pēdējo vārdu Bībelē lieto daudz retāk nekā EKKLĒZIA, kurš modernajā laikmetā ir kļuvis par pamatu baznīcas apzīmējumiem.
Svētajos Rakstos vārds EKKLĒZIA nozīmē Dieva aicinātu cilvēku kopību ārpus grēku piesātinātās pasaules.
Vārdu “baznīca” parasti lietojam, apzīmējot globālo kristiešu vienību, kamēr “draudzi” kā lokalizētu vienību. Romas katoļi šo vārdu saista ar globālo baznīcu ar bīskapiem un pāvestu kā draudžu autoritāti, citējot Mateja evaņģēlija vārdus: “Un Es tev saku: tu esi Pēteris, un uz šās klints Es gribu celt Savu draudzi, un elles vārtiem to nebūs uzvarēt.” (Mt. 16, 18).
Jaunās Derības Baznīca centrējas Kristū, uz to norāda arī Vecā Derība ar saviem uz Kristu norādošajiem pravietojumiem un solījumiem. Jēzus Kristus ir Dieva solītais un sūtītais Mesija, kurš liek jaunus pamatus garīgai dzīvei un slēdz Jaunu Derību netikvien ar jūdu tautu, bet arī ar visu cilvēci. Šo vēsti par Pestītāju, kurš gāja krusta ceļu, lai atpestītu visu pasauli, Jēzus mācekļi nesa pasaulei gan ar savām liecībām sinagogās, gan ar savu dzīves veidu un liecību ikdienas gaitās. Arī apustuļi atstāja savus rakstus, lai pēc viņu nāves ticīgajiem būtu ticības doktrinārās vadlīnijas kristīgai dzīvei. Pēc apustuļu aiziešanas mūžībā, to raksti kļuva par norādījumiem baznīcas dzīvē un kristīgajā mācībā: “Turi to par veselīgu mācību paraugu, ko esi dzirdējis no manis ticībā un mīlestībā, kas Kristū Jēzū; glabā skaisto uzticēto mantu ar Svētā Gara palīdzību, kas mīt mūsos.” (2 Tim 1, 13-14).

…