Lai veiksmīgi kolonizētu Austrumeiropu, kas notika katoļu misijas vārdā, Livonijai bija nepieciešams radīt stiprāku organizāciju bruņinieku ordeņa veidā. Tāds specifisks ordenis Livonijā bija Zobenbrāļu ordenis. Tas, kurā gadā Zobenbrāļu ordenis tika dibināts, nav pierādīts, taču visticamāk, ka tas ir noticis 1202. gadā un pastāvējis līdz 1237.gadam.
Formāli par ordeņa dibinātāju tiek uzskatīts bīskaps Alberts, kaut gan reāli viņa uzdevumā to darīja Daugavgrīvas cisterciešu klostera abats Teodorihs. Pāvests Innocents III Zobenbrāļu ordenim dod templiešu satversmi, respektīvi, ordeņa statūti tika sastādīti pēc templiešu ordeņa statūtu parauga. Atšķirība starp šiem ordeņiem bija tā, ka templiešu ordenis bija pakļauts tieši pāvestam, bet Zobenbrāļu ordenis bija pakļauts tieši Rīgas virsbīskapam uz īpaša līguma pamata.
Zobenbrāļu ordenis bija garīgu bruņinieku kārta, tātad ordenī tiek apvienota bruņniecība kā pasaulīgas kārtas ideja ar garīdznieku kārtu. Tas tiek pierādīts arī četros brāļu solījumos, kurus tie dod iestājoties ordenī: nabadzības solījums, tiklības solījums, paklausības solījums un solījums cīnīties ar neticīgajiem. Pirmie trīs solījumi ir tipiski mūka solījumi, taču ceturtais solījums bija specifiski bruņniecisks – cīnīties ar neticīgajiem, t.i. turkiem, arābiem un vispār musulmaņiem, un arī pareizticīgos katoļu baznīca uzskatīja par neticīgajiem.
Ordeņa brāļus dalīja :
1.Bruņiniekos – ja viņš ar zvērestu apliecināja, ka ir cēlies no bruņinieku dzimtas otrā paaudzē, ka ir dzimis likumīgā laulībā, ka nav nesamaksātu parādu, ka ir vesels un, ka nav precējies.
2.Priesteros – nebija jābūt bruņinieku kārtā, nebija jādod ceturtais solījums (cīnīties ar neticīgajiem). Tika uzskatīts par ļoti cienījamu un pie kopējā galda sēdēja blakus mestram.…
