1.Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra.
Bīskapa Alberta uzdevumā garīdznieks Teodorihs 1202.g.nodibināja Zobenbrāļu ordeni. Tā pastāvēja kā militāra organizācija, kas Livonijā uzturējās nepārtraukti, aizsargāja un iekaroja arvien jaunas zemes, bet galvenais uzdevums- aizsargāt jaundibināto katoļu baznīcu Livonijā un apkarot tās ienaidniekus.
Ordeņa locekļi bija- brāļi bruņinieki, brāļi priesteri, brāļi kalpotāji, kuri savukārt dalījās brāļos strēlniekos un brāļos amatniekos.
Iestājoties ordenī bija jānodod 4 solījumi:
paklausības (pildīt priekšnieka pavēles bez ierunām);
atteikties no mantas par labu ordenim;
solījums dzīvot celibātā- neprecēties un vispār neuzturēt sakarus ar sievieti;
cīnīties ar neticīgiem visu mūžu.
Zobenbrāļu ordeņa pārvalde:
1.Mestrs – ordeņa priekšnieks, kuram ir militārās, administratīvās un reliģiskās funkcijas.
2.Komturs – atsevišķu novadu priekšnieks, kura pienākums ir celt, nocietināt, labot pilis, apgādāt ar pārtiku, apģērbu, ieročiem. Novada zemnieku augstākie kungi. Iecēla un atcēla amatā mestrs ar kapitula piekrišanu.
3.Fogti – vismazākās tiesības. Iezemieši – nodokļu savācēji no tautas, sodu izpildītāji.
Katru svētdienu pilī sanāca vienas pils brāļu kopuma sapulce- kapituls, kuru vadīja komturi. …