Livonijas valsts iekārta un tiesības

1.Zobenbrāļu ordeņa varas struktūra.
Bīskapa Alberta uzdevumā garīdznieks Teodorihs 1202.g.nodibināja Zobenbrāļu ordeni. Tā pastāvēja kā militāra organizācija, kas Livonijā uzturējās nepārtraukti, aizsargāja un iekaroja arvien jaunas zemes, bet galvenais uzdevums- aizsargāt jaundibināto katoļu baznīcu Livonijā un apkarot tās ienaidniekus.
Ordeņa locekļi bija- brāļi bruņinieki, brāļi priesteri, brāļi kalpotāji, kuri savukārt dalījās brāļos strēlniekos un brāļos amatniekos.
Iestājoties ordenī bija jānodod 4 solījumi:
paklausības (pildīt priekšnieka pavēles bez ierunām);
atteikties no mantas par labu ordenim;
solījums dzīvot celibātā- neprecēties un vispār neuzturēt sakarus ar sievieti;
cīnīties ar neticīgiem visu mūžu.
Zobenbrāļu ordeņa pārvalde:
1.Mestrs – ordeņa priekšnieks, kuram ir militārās, administratīvās un reliģiskās funkcijas.
2.Komturs – atsevišķu novadu priekšnieks, kura pienākums ir celt, nocietināt, labot pilis, apgādāt ar pārtiku, apģērbu, ieročiem. Novada zemnieku augstākie kungi. Iecēla un atcēla amatā mestrs ar kapitula piekrišanu.
3.Fogti – vismazākās tiesības. Iezemieši – nodokļu savācēji no tautas, sodu izpildītāji.
Katru svētdienu pilī sanāca vienas pils brāļu kopuma sapulce- kapituls, kuru vadīja komturi. …