Livonijas sabiedrības šķiriskā struktūra

Valdošā šķira. Livonijas feodālie zemes īpašnieki (zemes kungi):
Bīskapi – lielākie feodālie zemes īpašnieki Livonijā, feodālo zemju virsīpašnieki(lielfeodāļi, senjori), savu novadu laicīgie valdnieki, katoļu ordinētie garīdznieki (Rīgas arhibīskaps, Tartu, Sāmsala-Vīkas, Kurzemes bīskapi.Tallinas bīskapam, pēc Dānijas likumiem, nepiederēja savas zemes, tātad par feodālu senjoru to uzskatīt nevar). Zemes izēņoja vasaļiem, neizlēņotās zemes paturēja savām vajadzībām un apsaimniekoja kā domēnes. Tie ievāca pagasta (vaku) nodevas, kārtoja saimnieciskas dabas jautājumus.
Bīskaps Alberts panāca no Vācija ķeizara aktu par Livonijas zemju piešķiršanu sev. Ordeņa amatpersonu (mestrs, komturi, fogti) pārziņā atradās domēņu zemes. Juridiski Livonijas ordenis atradās vasalitātes pakļautībā no bīskapiem, no kuriem saņēma zemes.
Vasaļi – dažādi vietējie un mazie feodāļi, kas saņēmuši zemes lēņos no lielajiem feodāļiem (senjoriem). To galvenais pienākums dot senjoram bruņojumu un karaspēku. Pieder dzimtcilvēki.
Izlēņošanas akts sastāvēja no:
1)Komendācijas- ceremoniāla iestāšanās vasaļos: kļūstot par vasali, vīrs dod uzticības zvērestu. (Laužot uzticību kungam zaudē lēni. Felonijs- vasaļa pārkāpums sakarā ar uztiības laušanu).…