Livonijas karš

Kara sekas
Livonijas kara un tam sekojošo karu rezultātā latviešu apdzīvotā teritorija nonāca dažādu valstu atkarībā. Līdz ar to tika ietekmēta mūsu zemes kultūrvēsturisko novadu – Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales atšķirīgā attīstība.
Valstu stāvoklis pirms kara

Livonijas stāvoklis:
Livonija 16.gs vidū bija novājināta šādu iemeslu dēļ:
• savstarpējās cīņās starp Livonijas ordeni, citu bīskapu atbalstīto Rīgas arhibīskapiju un Rīgas pilsētu, kas samazināja konfederācijas spēju pretoties ārējiem ienaidniekiem. Tādēļ 1557. gada septembrī ordenis Livonijas konfederācijas vārdā noslēdza vienošanos ar Polijas karali un Lietuvas dižkungu Sigismundu II Augustu par savstarpēju palīdzību pret Krieviju;
• ekonomisku un politisku iemeslu dēļ sākās Hanzas savienības noriets;
• no 1517.gada Vācijā (Svētās Romas impērijā) izplatījās reformācija, kas izraisīja karu starp luterticīgajām un katoļu vācu valstīm, tāpēc tām bija maza interese par norisēm Livonijā.

Krievijas stāvoklis:
Maskavija relatīvi nostiprina savas pozīcijas. 1547.gadā Maskavas lielkņazistes (1340-1547) enerģiskais, bet despotiskais lielkņazs Ivans IV Bargais sevi pasludināja par pirmo caru - Romas impērijas ķeizaru ("cēzaru") politisko mantinieku. Pakļaujot Kazaņas un Astrahaņas caristi, cars iekaroja Volgas tirdzniecības ceļu uz austrumiem.
…