4. Faktu atšķirības bīskapa Bertolda pēdējās kaujas un Rīgas dibināšanas aprakstā.
Ņemot vērā hronikās sniegtos autora komentārus varam secināt, ka atšķirību ar īstiem vēsturiskiem faktiem šajos vēstures avotos ir diezgan daudz. Par vienu no tām varam uzskatīt neprecīzas ziņas par Rīgas dibināšanas gadu. Piemēram, Indriķa hronikā minēts 1201. gads kā Rīgas dibināšanas gads, ko apstiprina tikai Alberta hronika, bet citās tā laika hronikās par Rīgas dibināšanas gadu atzīst 1203. gads. Vartberges Hermaņa Livonijas hronikā konkrēts dibināšanas gads vispār nav minēts, bet, pēc 1201. gada turpat izdotajām deklarācijām, tiek pieņemts, ka tas ir 1201. gads, kas arī ir vispār atzīts Rīgas dibināšanas gads.
Runājot par bīskapa Bertolda pēdējo cīņu mēs arī varam te saskatīt neprecizitātes. Piemēram, Atskaņu hronikā ir pieminēta igauņu cīņa ar bīskapu Bertoldu un viņa armiju, kaut gan patiesībā nevis līviem, kas cīnās ar Bertoldu un viņa armiju.
Atskaņu hronikā par Rīgas dibinātāju kļūdaini tiek dēvēts bīskaps Bertolds, kaut patiesībā Rīga kā vācu atbalsta punkts sāk veidoties bīskapa Alberta laikā, kad no Ikšķiles uz Rīgu pārcēla Līvzemes bīskapijas centru. Vartberges Hermaņa Livonijas hronikā sēkojot Vecākās atskaņu hronikas kļūdainajiem datējumiem nepareizi noteikts pirmo katoļu bīskapu – Meinarda un Bertolda darbības laiks Līvzemē, jo, saskaņā ar arīcībā bijušajiem datiem, Meinards par bīskapu iesvētīts 1143. gadā. (Patiesībā iesvētīšana …