Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots

Faktu atšķirību izskaidrojumi :
• Tā kā Indriķa hronika ir sarakstīta 60 gadus ātrāk nekā Atskaņu hronika, nevar izslēgt iespēju, ka Atskaņu hronikas autors zināja par tādu Indriķa hroniku. Līdz ar to, iespējams, ka viņš zināja par Kaupo salīdzinoši daudz, toties to neizmantoja savā Atskaņu hronikā. Tādējādi varētu domāt, ka Atskaņu hronikas autors, pirmkārt, nekoncentrējas uz šo tēlu Kaupo, ko tieši darīja Indriķa hronikas autors, un, otrkārt, iespējams, ka viņš nevēlējās vai arī pasūtītājs nevēlējās atainot šīs plašās kaujas ainas un aprakstus, no kā izriet:
• Uzzinot par hroniku sarakstīšanas nolūkiem, jau tabulā tika secināts, ka Indriķa hronikas mērķis ir atveidot pāvestam kristianizācijas norisi Livonijā bīskapa Alberta pārvaldībā, līdz ar to, Kaupo ir ļoti nozīmīgs un izdevīgs šajā jautājumā, jo viņš tiek parādīts kā galvenais varonis un ideālais tēls visiem pagāniem - kristietības sludinātājs, kas nav bīskaps vai pāvests, bet gan izbijis pagāns. Atskaņu hronikas nolūks ir iepazīstināt vairāk ar Livonijas vēsturiskajiem notikumiem, ordeņa politiku, un šajā gadījumā Kaupo nav tik nozīmīgs;
• Kā arī nevar izslēgt iespējamību, ka Atskaņu hronikas autors vienkārši nepārzina faktus, jo izlasot hroniku priekšvārdus, kurus rakstījis Ē. Mugurēvičs, tiek minēts, ka Atskaņu hronikas hronoloģija nesaskan ar Indriķa hronikas hronoloģiskajiem notikumiem;
• Atskaņu hronikā hronoloģiskā laika neprecizitātes varētu izskaidrot arī ar to, ka, lai atainotu ordeņa politiku, autoram gadi nelikās tik būtiski.

…