Livonijas hronikas - Baltijas viduslaiku vēstures avots

. Livonijas hronikas par Turaidas valdnieku Kaupo.
Turaidas valdnieks Kaupo (latīņu: Kaupo, vidusaugšvācu: Kōpe) bija Turaidas novada lībiešu valdnieks. Viņa dzimšanas gads nav zināms, taču zināms, ka viņš miris 1217.gada 22.septembrī. Indriķa hronikā Kaupo minēts kā quasi rex et senior Lyvonum de Thoreida t.i., gandrīz ķēniņš un Turaidas līvu vecākais. Viņam piederēja īpašumi Gaujas labajā krastā, bet galvenā rezidence bija Turaidas pils. Tiek uzskatīts, ka Kaupo Turaidā kristīts kā viens no pirmajiem 1191.gadā. Kristoties Kaupo ieguvis arī Jēkaba – Kaupo vārdu. Šim notikumam nav pamatotu liecību.
Vairāk vai mazāk katra Livonijas hronika ir saistīta ar lībiešu valdnieku Kaupo. Indriķa Livonijas hronikā ziņas par Kaupo ir daudz vairāk – pieminēta Kaupo gūstīšana 1200.g. (V, 4), Kaupo Rietumeiropas ceļojums 1203.-1204.g. (VII, 3; VIII,2), Kaupo pils (IX,3; X,3; XV,3), Kaupo un Turaidas līvu konflikts 1206.g. (X,10; X,13), Kaupo līdzdalība karagājienos (XIV,5; XIV,8; XIV,10; XIV,12; XV,7; XXI,2), Kaupo starpniecība Autines sacelšanās noregulēšanā 1212.g. (XVI, 3), Kaupo nāve (XXI, 4).
Indriķa Livonijas hronikā Kaupo ir minēts kā „it kā karalis” jeb quasi rex (Indriķa Livonijas hronika, VII, 2). Tas norāda uz Kaupo stāvokli starp lībiešiem Turaidas pusē. Jau 1203.gadā Kaupo kopā ar Daugavgrīvas cisterciešu klostera abatu, vēlāk Igaunijas bīskapu Teoderihu, devās pie pāvesta Innocenta III, kurš audiences laikā apdāvināja Kaupo. Pēc Rietumeiropas ceļojuma, no kura Kaupo atgriezās 1204.gada rudenī, viņš “bija kļuvis ļoti uzticams” (Indriķa Livonijas hronika, X, 10) katolicismam un tā politikai.

…