„Vartberga hronikā” konkrētais gadaskaitlis vispār nav minēts. Rīgas pilsētas cēlšanu attiecina uz Bertolda laiku (sekojot „Atskaņu hronikas” kļūdainiem faktiem), savukārt,spriežot pēc Hronikas komentāriem,var pateikt, ka par dibināšanas gadu tiek atzīts 1201. gads,kad tika izdotās dekretālijas.
Ja apskatīt bīskapa Bertolda pēdējo kauju hronikās, var arī atrast atšķirības.
„Atskaņu hronikā” ar bīskapa Bertolda karaspēku cīnās nevis līvi,(atšķirībā no „Indriķa hronikas” , kā arī „Vartberga hronikas” sniegtas informācijas,ko apstiprina vēsturiski fakti), bet igauņi.
„Atskaņu hronikā” sniegta informācija dažkārt ir kļūdaina; šajā gadījumā to var izskaidrot ar to, ka tās autors, lielākoties paļāvies uz savām personīgajām zināšanām,savukārt „Indriķa hronikas” autors sniedz ticamāku informāciju,(balstoties uz garīdzniecības zināšanām),ko apstiprina vairāki vēsturiskie materiāli.
Visas tris hronikas kalpo vienam mērķim : kristietības propagandēšanai un izplatīšanai Livonijas teritorijā. Tomēr, ja iedziļināties hroniku tekstos, var izdarīt secinājumu, ka hronikas autori ir dažādu,un pat pretēju uzskatu pārstāvi. Viņi aizstāv atšķirīgas pēc ideoloģijas puses,lai gan grib panākt gandrīz vienu un to pašu mērķi. Sevišķi tās attiecās uz „Indriķa hroniku” un „Atskaņu hroniku”. Vartberga Hermanis, būdams tuvāk pēc idejas „Atskaņu hronikas” autoram, neskatoties uz to,ka viņam „Indriķa hronika” arī bija pazīstama, lielākoties smeļ informāciju no „Atskaņu hronikas”.
Bīskaps Alberts, būdams diplomātisks, smalks un gudrs politiķis, lai iegūtu militāro atblastu kopā ar Cisterciešu ordeņa abatu Teodorihu nodibina Zobenbrāļu ordeni. Pareizāk sakot, ordenis tika nodibināts kristiešu aizsardzībai pēc bīskapa Alberta uzdevuma. Zobenbrāļu ordenis bija nodibināts pēc Templiešu ordeņa parauga, bet atšķirībā no tā, Zobenbrāļu ordenis bija episkopālais ordenis, kas atradās Rīgas bīskapa pakļautībā. Savukārt, Templiešu ordenis pakļāvās tieši pāvesta varai. Tomēr, pakāpeniski Zobenbrāļu ordenis, apzinoties, ka ir vienīgais reālais spēks Livonijas robežās, centās kļūt patstāvīgāks un neatkarīgs no bīskapa varas; kā arī mazliet pārveidojot ordeņa mērķi – vienkārša Baltijas teritorijas iekarošana. Zobenbrāļu ordeņa centieni kļūt par neatkarīgo radīja nopietnus konfliktus ar bīskapiem, nostādot tos pretējās pusēs.
Tieši tāpēc, atšķirībā no „Indriķa hronikas”, kur bīskaps Alberts tiek slavēts un godināts kā gudrs līderis, Atskaņu hronika aizstāv Zobenbrāļu ordeņa intereses, kur galvenais temats ir kristietības izplatīšana,taču nevis misionārisma veida, bet ar Vācu ordeņa (kura sastāvā 1237. gadā tika iekļauts Zobenbrāļu ordenis ) krusta kariem, cenšoties nepievērst atbilstošo uzmanību garīdzniecības lomai Livonijas veidošanā. Vartberga Hermanis kā oficiālais Livonijas (Zobenbrāļu) ordeņa historiogrāfs un ideju propagandētājs seko „Atskaņu hronikas” , dažreiz , kļūdainiem faktiem.
…
