12.gs vidū Daugavas lejtecē ieradās pirmie vācu tirgotāji. 1180. gadā pie līviem ieradās mūks Meinhards. Mūks kristus ticību mēģināja sludināt mierīgā ceļā. Līvi viņiem deva zemi pie Ikšķiles, kur tie cēla mūra baznīcu un pili. Pēc Meinharda pie Līviem ieradās bīskaps Bertolds. Pēc tam 1200. gadā pie līviem ieradās bīskaps Alberts. 1201. gadā bīskaps Alberts liek celt Rīgu. 1202. gadā viņš veido Zobenbrāļu ordeni. Visātrāk vācieši pakļāva līvus, kuri dzīvoja Daugavas lejtecē un pie Gaujas. Tos pakļāva tādēļ, ka krustnešiem bija liels pārsvars un kaupo nodeva savus senčus. Pret sēļiem, latgaļiem un igauņiem bīskaps Alberts pielietoja „Skaldi un valdi” politiku, tas ir- viņš viņus sanaidoja savā starpā un sakāva. Kurši, zemgaļi un lietuvieši pret vācu bruņeniekiem cīnījās kopīgi, tādēļ bīskaps Albverts pret viņiem piekopa „Izdedzinātās zemes taktiku. Pie zemgaļu pilīm cēla savas pilis un neļāva mūsu senčiem dzīvot un strādāt. 1236. gadā notika „Saules kauja”. Kaujā zemgaļi un lietuvieši sakāva zobenbrāļu ordeni. Bruņinieki veidoja jaunu – Livonija ordeni. 1260. gadā notika slavenā Durnas kauja Kurzemē, kurā lietuviešiem un kursiešiem izdodas sakaut lielu bruņinieku spēkus. 1289. gadā dobelnieki paši nodedzina savu pili un dodas uz Raktu un Sabili, lai cīnītos tālāk. 1290. gadā krīt pēdējais zemgaļu pilskalns-Sidrabe un vācu bruņinieki tagadējo Latvijas teritoriju bija pakļāvuši.…
