Livonija - Svētās Marijas zeme

Livonijas konfederācija.

Feodālo valsts veidojumu, kas radās Latvijā un Igaunijā pēc krusta kariem, sauca par Livoniju – Svētās Marijas zemi. Bija mainījies arī Livonijas nosaukuma jēdziens: agrāk tas apzīmēja lībiešu apdzīvotu zemi, bet tagad nosaukums aptvēra bīskapu un Livonijas ordeņa (Vācu ordeņa livoniešu atzarojums) visu pārvaldīto teritoriju – gandrīz to pašu teritoriju, kas krietni vēlāk aptvēra neatkarīgās valstis Igauniju un Latviju. Livonija kļuva par piecu reliģisku valstiņu konfederāciju, kuru kopā saturēja vienīgi aizsardzība pret ārējo ienaidnieku, atsevišķas kopīgas tirdzniecības intereses un griba turēt vietējos iedzīvotājus savā varā.

Livonijas valstu izveidošanās 13.–14.gs.

Augustīniešu ordeņa mūks Meinards ap 1186 izveidoja Ikšķiles bīskapiju un pats tika iecelts par pirmo bīskapu. Par Ikšķiles trešo bīskapu kļuva Alberts Bukshēvdens, kas 1201. g. savu rezidenci pārcēla uz Rīgu. Ikšķiles bīskapija kļuva par Rīgas bīskapiju un strauji paplašinājās, bīskapam pakļaujot Vidzemes lībiešu un latgaļu zemes. Alberts tiecās kļūt par vienīgo Livonijas valdnieku, taču tas nebija pāvesta kūrijas interesēs. Tā vēlējās Livonijā redzēt vairākas mazas un nespēcīgas kristīgas valstiņas, kas būtu no tālienes vieglāk pārvaldāmas un turamas paklausībā. …