Daudzās zemēs literatūra intensīvi attīstās 18. gs. beigās. Vēl straujāk procesi attīstās 19. gs sākumā.
Vecais Stenders ir latviešu laicīgās literatūras aizsācējs, lai gan pats ir vācietis. Viņa sacerētie dzejoļi apkopoti dzejas krājumā “Jaunas ziņģes”, kas bija pirmais laicīgais dzejas krājums latviešu zemniekiem. Autors pirmajai laicīga satura grāmatai latviešu lasītājiem “Jaukas pasakas un stāsti”, izdevis pirmo populārzinātnisko enciklopēdiju “Augstas Gudrības grāmata”, kas bija pirmā Eiropā. Viņa mūža darbs ir latviešu - vācu, vācu – latviešu vārdnīca “Lettisches Lexion”, kura noder arī mūsdienās.
Garība Merķeļa (vācietis) pirmais darbs un populārākais ir “Latvieši” (1796). Darbā viņš pauž nepatiku un pretenzijas pret negodīgumu – cilvēkiem, kas ir negodīgi. Lasot viņa darbu tu vari iepazīties ar tā laika attieksmi, situāciju politikā. Merķelis ļoti atbalstīja tautu un viņu vēlmes pauda savos rakstos un darbā “Latvieši”. Pazīstami darbi ir arī “Vidzemes senatne” un “Paņem Imanta”.
Neredzīgais Indriķis ir pirmais latviešu tautības dzejnieks. Viņš izdeva dzejoļu krājumu (1806)
Ansis Līventāls dzimtenes mīlestību apliecināja dzejolī “Sveiks Baltijai”. Viņa dzejoļi apkopoti krājumos “Vecas modes dziesmiņu un ziņģu līksmības”, bet stāsti izdoti grāmatās “Māte Anne un Grietiņa” un “Dzīvības skola”. Pazīstamākais dzejolis ir par bāreņzēnu Matīsiņu, kurš no sirds lūdza Dievu apžēloties un pieņemt viņu pie sevis debesīs.
Jāņa Ruģēna dzīves laikā aizsākas un nostiprinās jaunlatviešu vadītā tautiskā atmodas kustība. Viņa populārākais dzejolis ir “Kad atnāks latviešiem tie laiki…”. Joprojām tiek dziedāta dziesma ar Ruģēna vārdiem - “Ziemassvētkos” (“Jūs, bērniņi, nāciet ar priecīgu prāt’...”). Viņa dzejoļi izdoti divās grāmatās “Dažādu dziesmiņu krājums”.
Ievērojamākie jaunlatviešu kustības vadītāji bija:
Juris Alunāns – pirmais viņa sējums bija “Dziesmiņas”, kur tika rakstīts dzejā par tā laika esošo pārvaldi un cilvēka izjūtām. Izdevis populārzinātnisku rakstu krājumu “Sēta, daba, pasaule”.
Krišjānis Barons – autors “Latvju dainu” sējumiem, darbam “Mūžīgais kara lauks”, “Kalnu strauts”, “Mūsu manta”.
Atis Kronvalds – laida klajā almanaha “Sēta, daba, pasaule” ceturto grāmatu. Šai krājumā ievietots arī paša autora sacerējums “Salons”.
Kr. Valdemārs – jaunlatviešu galvenais ideologs. Darba “Kaunīgie latvieši” autors.
…
