1.Lietvedības instrukcija ir juridisks akts, kas reglamentē darbu ar dokumentiem, kas izstrādāti iestādē vai saņemti no fiziskām vai juridiskām personām.
2.Šī lietvedības instrukcija izstrādāta, ievērojot prasības, kas noteiktas likumā “Par arhīviem”, Valsts valodas likumā, Pasta likumā, Ministru kabineta 1996. gada 23, aprīļa noteikumos Nr. 154 “Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi”, Ministru kabineta 1995. gada 19. augusta noteikumos Nr. 265 “Pasta noteikumi”, Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 286 “Noteikumi par svešvalodu lietošanu zīmogu, spiedogu un veidlapu tekstā”, Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 291 “Kārtība, kādā apliecināmi dokumentu tulkojumi valsts valodā”, Ministru kabineta 2000, gada 22. augusta noteikumos Nr. 292 “Noteikumi par valsts valodas lietošanu informācijā”, Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta noteikumos Nr. 294 “Noteikumi par vietu nosaukumu, iestāžu, sabiedrisko organizāciju, uzņēmumu {uzņēmējsabiedrību} nosaukumu un pasākumu nosaukumu veidošanu un lietošanu”, Ministru kabineta 2000. gada 22. augusta Nr. 295 “Noteikumi par vārdu un uzvārdu rakstību un identifikāciju”, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 1995. gada 10. oktobra dokumentā “Instrukcija par juridisko personu arhīva dokumentu uzkrāšanu, uzskaiti, saglabāšanu un izmantošanu”, Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas 1996. gada 27. decembra dokumentā “Valsts institūciju tipveida dokumentu glabāšanas termiņu saraksts”.
3.Šī lietvedības instrukcija nosaka lietvedības procesa sastāvdaļas un to veidojošās darbības, katras darbības izpildes veidu, izpildītāju un izpildes laiku.
4.Lietvedības instrukcijas mērķis ir paaugstināt iestādes un katra darbinieka darba kultūru un pilnīgāk izmantot darba laiku.
5.Par lietvedības stāvokli iestādē kopumā atbild iestādes vadītājs, par lietvedības stāvokli struktūrvienībā – tās vadītājs. Katrs darbinieks ir atbildīgs par tās lietvedības darbības izpildi, kura viņam jāveic. Sekretāra uzdevumi un atbildība ir noteikta viņa amata aprakstā.…
