Likumi Polijas, Lietuvas valsts teritorijā, protams, ir pastāvējuši arī agrāk, bet tas ir pirmais mēģinājums to sistematizēt un sakārtot izstrādājot vienotu un kopīgu likumu kodeksu, manuprāt, šāds darbs bija pirmais solis, ceļā uz jebkuras mūsdienu valsts izveidi, kur galavārds pieder likumam un katrs tā priekšā ir vienlīdzīgs. Lai gan Lietuvas statūtos nav spilgti parādīta vienlīdzības ideja, tomēr tas ir pirmais mēģinājums radīt valsti kur galvenais spēks piederētu likumam.
II Statūtu rediģējums ir izveidots 1566.g. No sava priekšgājēja tas atšķiras ar to, ka šo statūtu izveidei tika veltīta vēl lielāka uzmanība jo otrie statūti ir veidoti vēl pārdomātāki, tajos ir 14 nodaļas un 352 paragrāfi, pārstrādājot, pārskatot vecos paragrāfus tie tika laboti atbilstoši jaunāku laiku normām, kā arī papildināti ar dažiem jauniem aspektiem. Otrā rediģējuma atspoguļojas tas, ka Lietuvas pani piekrita atteikties no dažām privilēģijām, galvenokārt politiska un juridiska rakstura, kuras tiem pienācās, attiecībā pret citām valsts kārtām, tādā veidā viņi kļuva līdzvērtīgi bajāriem. Tāds lēmums, manuprāt, ļoti saliedēja valsti, jo īpaši tāpēc, ka tas ir ārējā spiediena radīts, šajā laikā norisinājās Livonijas karš, no kura Lietuvas valsts bija visai nogurusi nevelti pēc 3 gadiem Lietuva un Polija saplūda vienā valstī. Šāds solis kad kāda daļa sabiedrības atsakās no savām privilēģijām, lai būtu līdzvērtīga ar citu daļu sabiedrības ir ļoti cēls un godājams akts, kas liecina par lielo šo abu tautu konsolidācijas un saskaņas pakāpi cīņā pret vienotu pretinieku.
Kā arī tika ieviesta jauna administratīvā dalījuma sistēma, valsts tika iedalīja apriņķos. Jaunajā dalījumā apriņķiem bija lielākas pašpārvaldes tiesības. Vietējie seimiki - kuros vietējā šļahta risināja vietējas nozīmes jautājumus, apsprieda valsts nozīmes jautājumus, vēlēja vietējās amatpersonas un izvirzīja sūtņus kas dosies uz Seimu.
…