3. LIETU TIESĪBU UN SAISTĪBU TIESĪBU SALĪDZINĀŠANA
Saistību tiesības atšķirībā no lietu tiesībām ir personiska rakstura, jo juridiskās attiecības saista tikai konkrētas personas – saistības puses.
Salīdzinot lietu un saistību tiesības, atrodam zināmas atšķirības. Lietu tiesība raksturojama kā absolūti tiesiska attiecība, turpretim saistību tiesiskā attiecība – kā relatīva. Pat pašai vienkāršākajai saistību tiesiskajai attiecībai nepieciešami vismaz divi subjekti – kreditors un parādnieks, turpretim lietu tiesībām it kā pietiek tikai ar vienu. Lietu tiesības „galvenokārt regulē tikai īpašuma attiecības, tas ir, īpašnieka stāvokli, viņa tiesības, šo tiesību iespējamos apgrūtinājumus vai ierobežojumus un, protams, arī īpašuma tiesību aizskārumu novēršanu” . Tā kā saistību tiesību gadījumā abas puses parasti veic noteiktas darbības, tad saistību tiesiskās attiecības mēdz dēvēt par aktīvām un dinamiskām, turpretim lietu tiesiskās attiecības raksturo kā pasīvas, statiskas.
„Pasivitāte” izpaužas tādējādi, ka lietu tiesības turpina ilgstoši pastāvēt, pat ja tiesību subjekti neko nedara. Tā, piemēram, īpašnieks neliekas ne zinis par savu īpašumu, bet apkārtējie savukārt neliekas ne zinis par to, ka viņš ir īpašnieks. …