Cauri divu īpašnieku zemēm tecēja neliela upīte, kuras tecējums, sakarā ar aizsprosta izveidošanu, tika novirzīts caur zemes īpašnieka A. zemi. Līdz ar to, ka nav iespējams atgūt upes tecējumu vecajā gultnē, persona A. apstrādājot upes krastā esošo zemi, apstrādāja arī upes atstāto gultni. Persona B. cēla iebildumus, ka arī viņam esot tiesības uz atstāto gultni, tomēr persona A. jebkādus iebildumus noraidīja, pamatojoties uz to, ka upes jaunais tecējums ir tikai caur viņa zemi un līdz ar to viņam vienīgajam ir tiesības uz atstāto gultni. Analizējiet situāciju?
Atbilde: upes nav atdalāmas no krastiem, tās ir uzskatāmas par nedalāmu vienību. Par to liecina, pirmkārt, tas, ka tādā gadījumā, ja upe atstāj iepriekšējo gultni, tad iepriekšējā gultne kļūst par krasta īpašnieka īpašumu. Tajā pašā laikā upe, kura izveidojusies jaunā vietā, kļūst par krasta īpašnieka ieguvumu. Otrkārt, pateicoties divu lietu savienojumam, vienas lietas īpašnieks kļūst zaudētājs, jo viņa īpašums pāriet citam. Tā tas notiek arī upes un krastu gadījumā, kad upe, pametusi iepriekšējo, iegūst jaunu gultni.
Lietu tiesības paredz dažādus īpašuma iegūšanas pamatus (dabas procesi, personu darbība, citi notikumi un darbības).