1.Valdījuma jēdziens un pazīmes
Likums par valdījumu sauc tiesībās atbilstošu faktisku varu pār lietu ( Cl 876., 876)
Valdījums – vien no lietu tiesību institūtiem. Valdījuma tiesības tiek regulēta CL Lietu tiesību daļā 875. – 926.pants. Šīs tiesības var piederēt gan īpašniekiem, gan neīpašniekiem. Valdījuma tiesības ir faktiskā vara pār lietu, kas nav atkarīga no tiesiskā vai prettiesiskā pamata. Valdījuma tiesībās obligāts priekšnoteikums – griba un nodoms paturēt lietu kā savu. Valdījuma pazīmes: lai būtu valdījums vajadzīgi divi momenti: 1. Ārējais moments- faktiskā vara pār lietu -lietas faktiskā atrašanās valdītāja rokās. 2. Iekšējais moments – griba valdīt, t.i. rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam - valdītāja nodoms lietu paturēt sev, kaut arī juridiski viņš nav īpašnieks, attieksme pret lietu kā pret savu. Ja nav nodoma paturēt, tad stāvoklis klasificējams kā turējums, nevis valdījums. Turētājs – tas kā varā lieta faktiski atrodas, bet kas atzīst par tās īpašnieku kādu citu personu, kaut arī viņam būtu tiesība paturēt to savā varā, nav uzskatāms par šīs lietas tiesisku valdītāju, bet tikai par tās turētāju, piem, rentnieku. (Turējumā atrodas ieķīlātas, glabājumā vai lietojumā nodotas lietas)
2.Valdījuma veidi.
Valdījumu var iedalīt atkarībā no veida, kā tas iegūts. Pēc objektīvām pazīmēm – tiesīgs vai prettiesīgs Pēc subjektīvām pazīmēm – labticīgs vai ļaunticīgs.
*Tiesīgs valdījums ir tāds, kas iegūts likumīgā ceļa.
*Prettiesīgs valdījums ir tāds, kas iegūts vardarbīgi vai slepenībā no tās personas, no kuras var sagaidīt iebildumus.
*Labticīgs valdītājs ir tāds, kas ir pārliecināts, ka nevienam citam nav vairāk tiesību uz lietu kā viņam.
*Ļaunticīgs valdītājs zina, ka viņam nav tiesību valdīt pār lietu, vai kādam citam ir vairāk tiesību kā viņam. Ja bijis pietiekams iemesls šaubīties par valdījuma tiesiskumu, tad valdījumu nevar atzīt par labticīgu. CL aizsargā jebkuru valdījumu. Īpašnieks vienmēr būt tiesīgs un labticīgs valdītājs. Ikviens valdījums ir likumīgs un tiesīgs kamēr nav pierādīts pretējais.
3.Valdījuma nodibināšana (iegūšana)
Lai iegūtu valdījumtiesības ir jābūt tiesībspējīgam un rīcībspējīgam..
Valdījumu var iegūt arī caur vietnieku, bet vietnieks nav valdītājs, bet pārstāvis. Tam ir nodoms paturēt lietu citas personas vārdā.
Nekustamu lietu iegūšana notiek ne vien tad, kad ieguvējs tajā ieiet , bet arī tad, kad iepriekšējais valdītājs ir uz to norādījis.
Kustamu lietu valdījuma nodibināšanu reglamentē CL 883. Kustamu lietu varā ņemšana uzskatāma par notikušu,
1) Kad tas, kas vēlas iegūt lietu valdījumā, saņem to savās rokās;
2) kad tā krīt valdītāja slazdos vai tīklos (putni, medījumi, bet ne mājdzīvnieki),
3) Kad valdītājs tai pieliek sargu,
4) Kad lietu uz viņa pavēli nodod citai personai – viņa vietniekam,(glabā personas mantu valdījumā);
5) Kad lietu nones ieguvēja aizņemtās telpās;
6) Kad ieguvējam ir nodotas to telpu atslēgas, kurā kustama lieta atrodas;
7) Kad valdīt gribētājs uzliek zīmi lietai, kas vairs neatrodas cita valdījumā. (der jebkura zīme, ja vien tā
apliecina valdītāju).
Tai personai, kura vēlas iegūt faktisko varu pār lietu, jāstājas ar to tādās attiecībās, pateicoties kādām viņa iegūst tiešu iespēju ietekmēt lietu pēc saviem ieskatiem.
Dzīvās kustama lietas- ja noķer, nogalina vai pieradina.
Iespējams valdījums bezķermeniskām lietām. Iespējams iegūt valdījumā saistības un tiesības. Tiesību valdījums – īre. Personālservitūti.
Saskaņā ar CL 896. valdījums turpinās tik ilgi, kamēr pastāv fiziska vara pār lietu un griba šo lietu paturēt. Ja beidzas kaut vien no šīm pazīmēm, beidzas arī valdījums.
…
