1. Lietu tiesību jēdziens un iedalījums.
Lietu tiesības ir tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu. Galvenā lietu tiesību īpatnība ir tā, ka šo tiesību objekts vienmēr ir materiālas dabas. Lietu tiesību objekts vienmēr ir individuāla, tiesību subjektam piederošās lietu tiesības ir absolūtas. Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos:
īpašuma tiesības uz savu lietu;
īpašuma tiesības uz svešu lietu
Lietu tiesības var iedalīt sekojoši: Valdījums;
Īpašums;
Servitūti un reālnastas;
Ķīlas tiesības
2.Valdījuma jēdziens, pazīmes.
Valdījums ir tiesībām atbilstoša faktiska vara. Valdījuma priekšmets var būt kā lietas šaurākā nozīmē t.i. ķermeniskas, kā arī bezķermeniskas lietas t.i. tiesības.
Lai varētu runāt par valdījumu ir jābūt 2 pazīmēm: 1) lietas atrašanās (faktiska) valdītāja rokās; 2) valdītāja nodoms lietu paturēt sev un rīkoties līdzīgi īpašniekam, kaut juridiski viņš vēl nav īpašnieks. Ja trūkst kādas pazīmes, tad nav valdījums, bet turējums.
3.Valdījuma veidi.
1.Pēc objektīvām pazīmēm: tiesīgs- iegūts likumīgā veidā; prettiesīgs- iegūts vardarbīgi vai slepenībā.
2.Pēc subjektīvām pazīmēm: labticīgs- pieder labticīgam valdītājam; ļaunticīgs-
pieder ļaunticīgam valdītājam, t.i. tādam, kas zina, ka viņam nav tiesību lietu valdīt, vai, ka kādam citam uz to ir lielākas tiesības.…
