Lietas tiek iedalītas ķermeniskās un bezķermeniskās (res corporales un res incorporales). Romiešu civiltiesībās ķermeniskas lietas ir tādas lietas, kuras pēc to dabas var skart, bet bezķermeniskas lietas ir tās, kuras skart nevar, kā, piemēram, tās, kuras pastāv tiesībās, kā mantojums, lietošanas un augļu ievākšanas tiesības. Civillikuma izpratnē bezķermeniskas lietas ir dažādas personiskas, lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas. Tālāk lietas tiek dalītas ķermeniskās un bezķermeniskās (res immobiles un res mobiles), kuras atšķirās ar to, vai tās var vai nevar pārvietot, ārēji nesabojājot. Ķermeniskas lietas ir vai nu atvietojamas vai neatvietojamas, romiešu tiesībās – sugas lietas (genus) un individuāls lietas (species).
Pastāv dalījums galvenajās lietās (res principales) un blakus lietās (res accessorriae). Galvenās lietas ir patstāvīgi tiesību objekti, bet tās lietas, kas pastāv ar galveno lietu, vai pieder pie tās, vai kā citādi ar to saistītas uzskatāmas par blakus lietām.
Augļu dalījums dabiskos augļos un civilos augļos arī romiešu tiesībās un Civillikumā ir vienāds.
Civillikuma nodaļas regulē valdījumu, īpašumu tiesības, servitūtus, ķīlu tiesības. Šos institūtus pazina arī romiešu civiltiesības. …