1. Lietu tiesību jēdziens un priekšmets. Lietu tiesību veidi
Lietu tiesības – tiesību nozare, kas regulē attiecības, kas pastāv starp tiesību subjektu un tiesību objektu. Lietu tiesībām ir prioritāra nozīme salīdzinot ar citām civilo tiesību nozarēm. Lietu tiesība ir spēkā pret jebkuru tiesību subjektu.
LT noteic lietu tiesību piederību noteiktiem subjektiem (gan īpašumā, gan tiesības uz citai personai piederošu lietu)
LT ir tiesības iegūt ekskluzīvas tiesības lietot lietu neatkarīgi no citā personām
- Relatīvās – noteikt personu loks
- Absolūtās- nenoteikts personu loks
LT objektīvajā nozīmē ir tiesības, kas nodrošina tiesīgās personas interešu aizsardzību tieši iedarbojoties uz lietu, kura atrodas tās saimnieciskās valdīšanas sfērā
Lietu tiesības apskata un regulē tiesiskās attiecības divos galvenajos veidos:
• Īpašuma tiesības uz savu lietu (absolūtā vara, daram ar to lietu, ko vien gribam, bet – ir arī izņēmumi – piemēram, nedrīkst rīkoties ar savu lietu vispār bīstamā veidā).
• Īpašuma tiesības uz svešu lietu
Lietu tiesības var iedalīt:
• Valdījums – tiesībām atbilstoša faktiska vara.
• Īpašums vai īpašuma tiesības – pilnīgas varas tiesība par lietu, tiesības valdīt un lietot to.
• Servitūti un reālnastas –
1. Servitūti – tiesības uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu
2. reālnastas – uz nekustamo īpašumu gulošs pastāvīgs pienakums atkārtoti dot noteiktus izpildījumus naudā, graudā vai klaušās.
• Ķīlas tiesības – tāda tiesība uz svešu lietu, uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu.
2. Lietu tiesību reglamentācija ārvalstu likumdošanā
Kontinentālajās sistēmu valstīs ir civilkodeksi, kuros iekļautas lietu tiesības
Anglosakšu sistēmu valstīs ir atsevišķo lietu tiesības
- Francija- Napoleona kodekss- klasiskais lietu tiesību klāsts- īpašuma tiesības., servitūti
- Krievija- kontinentālās sistēmas valsts. Pēc 1917.g. izveidojās jaunā iekārta- viss ir jādala atbilstoši klases piederībai, tas ir strādnieku klase. Zemi nacionalizēja un sadalīja valsts īpašumā. Privātais īpašums pastāvēja uz kustamiem īpašumiem. Pazūd servitūti un kietu tiesības burtiski nepastāvēja
- LV uz līdzīgiem pamatiem arī bija civilkodekss kā Krievijā. Pēc neatkarības iegūšanas atjaunoja 1937.g CL
- Krievija pēc 1990.g neatteicās no padomju laika kodeksa un izveidoja jauno civilkodeksu.
- Igaunijā un Lietuvā pirmās neatkarības laikā nespēja izveidot CL, tādēļ viņiem ir jauns kodifikācijas likums, izveidots tagad
- Lietuva- 2000.g pieņemts jaunais civilkodekss līdz šim darbojās PSRS kodekss ar izmaiņām
- Igaunija civilkodeksu pieņēma pa daļām, lietu tiesības regulē 2003.g pieņemts likums par īpašuma tiesībām
3. Lietas jēdziens. Ķermeniskas un bezķermeniskās lietas
Lietas dalās uz ķermeniskajām un neķermeniskajām:
• Ķermeniskā lieta – tas ir tās lietas, ko persona var uztvert ar sajūtu orgāniem (grāmata, galds, tāfele)
• Neķermeniskā lieta – tas ir tās lietas, ko mēs nevaram uztvert ar sajūtu orgāniem, dažādas personiskas lietu un saistību tiesības, ciktāl tās ir mantas sastāvdaļas (tiesības uz īpašumu, mantiskās autortiesības, tiesības uz parādu atdošanu).
…
