a. Lietas. Lietu tiesības
Lieta – ārējās materiālās pasaules priekšmets, kas atrodas dabiskajā stāvoklī dabā vai radīts cilvēka darba rezultātā un ir mantisko tiesisko attiecību galvenais objekts. No civiltiesību viedokļa lietas ir ķermeniskas un bezķermeniskas.
Ķermeniskas lietas ir taustāmi vai citādi ar māņu orgāniem uztverami fiziski objekti – mājas, zemes gabali u. c.
Ķermeniskas lietas dalās: kustamās un nekustamās; atvietojamās un neatvietojamās; patērējamas un nepatērējamas, dalāmās un nedalāmās.
Lietu kopības var sastāvēt vai nu tikai no ķermeniskām lietām (kolekcija), vai ķermeniskām un bezķermeniskām lietam (mantojuma masa). Lietu kopībā var būt galvenā un blakus lieta.
Bezķērmeniskas lietas ir objekti, kas nav uztverami ar tausti, bet kas var atrasties apgrozībā, ir atsavināmi vai iegūstami – parāds, kopīpašuma domājama daļa u. c.
Lietu tiesības ir civiltiesību normas, kas sabiedrībā regulē mantas – lietu piederību, valdījumu, lietojumu un rīcību ar to. Lietu tiesībām ir absolūts raksturs (vienai pusei ir tikai tiesības, otrai tikai pienākumi). Persona, kurai ir lietu tiesības, realizē tās patstāvīgi. Lietu tiesības uz mantu var būt arī personai, kura nav šīs mantas īpašnieks. Īpašuma tiesību uz mantu pāriešana citai personai nav pamats citu lietu tiesību izbeigšanai uz šo mantu. Lietu tiesību objekts ir lietas (ķermeniskas un bezķermeniskas). Lietu tiesību objekts vienmēr ir materiālas dabas, lietu tiesību objekts nevar būt darbība
Galvenie juridiskie institūti, ko CL regulē lietu tiesības, ir lietu klasifikācija, valdījums (personas vara par lietu ar gribu rīkoties līdzīgi īpašniekam), īpašums (pilnīgas varas tiesības par lietu, tiesības valdīt, lietot un iegūt visus labumus, atprasīt no katras trešās personas uz īpašuma tiesību pamata), tiesības uz cita lietu (var nodibināt uz citai personai piederošu lietu ar likumu, līgumu, tiesas spriedumu, mantošanas ceļā. Tiesības uz cita lietu var izpausties kā: servitūti, reālnastas, ķīlas tiesība, izpirkuma tiesība).
b. Nekustamā īpašuma ierakstīšana zemesgrāmatā
Zemesgrāmatās ieraksta nekustamus īpašumus un nostiprina ar tiem saistītās tiesības. Zemesgrāmatu pārzināšana piekrīt apgabaltiesu zemesgrāmatu nodaļām. Katrs nekustams īpašums jāieraksta zemesgrāmatā tajā zemesgrāmatu nodaļā, kuras rajonā tas atrodas. Zemesgrāmatās nostiprina (koroborē) tiesības uz nekustamiem īpašumiem, saprotot ar tiesībām arī tiesību nodrošinājumus un aprobežojumus, ja no likuma satura un tiešā jēguma neizriet pretējais. Lietu tiesības, var arī nostiprināt zemesgrāmatās pēc to personu vēlēšanās, kam šīs tiesības pieder. Nostiprināšana piekrīt tai zemesgrāmatu nodaļai, kuras grāmatās ierakstīts nekustams īpašums, uz ko attiecas nostiprinājums. Tiesības nostiprina uz zemesgrāmatu nodaļas tiesneša lēmumu pamata, ierakstot nostiprināmās tiesības zemesgrāmatā.
Nekustamais īpašums zemesgrāmatā ierakstāms, pamatojoties uz dokumentu, kas apliecina nekustamā īpašuma tiesisku iegūšanu.
Nostiprinājuma lūgumam pievienojams arī dokuments par kancelejas nodevas samaksu (ja iesniedzējs saskaņā ar likumu nav atbrīvots no tās). Attiecībā uz zemi nostiprinājuma lūgumam pievienojams zemes robežu plāns, attiecībā uz ēkām (būvēm), dzīvokļu īpašumiem un jaunbūvēm uzrādāma inventarizācijas lieta, kurā norādīts pašreizējais ēku (būvju), dzīvokļu īpašumu un jaunbūvju novērtējums un reģistrēti atsavināšanas aizliegumi un citi apgrūtinājumi vai izdarīta atzīme par aizliegumu un apgrūtinājumu neesamību.
…
