1. Valdījuma nodibināšana.
Valdījuma tiesības tiek regulētas Civillikuma (turpmāk CL) Lietu tiesību daļā no 875. – 926.pantam, un no 998.-1031. pantam. Lai iegūtu valdījumtiesības ir jābūt tiesībspējai un rīcībspējai.
Valdījums ir personas faktiskā vara pār lietu. Valdījumam ir divas pazīmes - lietas pilnīga atrašanās personas faktiskā varā un šīs personas griba rīkoties ar lietu līdzīgi īpašniekam. Lietu valdīt var ne tikai tās īpašnieks. Var pastāvēt arī situācija, kad vienai personai ir īpašuma tiesības uz lietu, bet pati lieta atrodas citas personas valdījumā. Valdījums var būt tiesīgs un prettiesīgs. Par prettiesīgu valdījumu uzskatāms tāds valdījums, kurš iegūts vardarbīgā ceļā (piemēram, zaglis, kurš nozog īpašniekam pulksteni, no lietas pilnīgas ņemšanas savā varā būs uzskatāms par lietas valdītāju, tomēr šāds valdījums tiks traktēts kā prettiesisks). Tiesīgs valdījums savukārt ir jebkurš tāds valdījums, kurš ir labāks nekā tāds, kurš iegūts pielietojot vardarbību. …