Lietišķo apspriežu būtība un veidi

1.Lietišķa saskarsme, tās veidi un formas.
Par saskarsmes veidu noteikšanu zinātniskajās publikācijās nepastāv viennozīmīgas pieejas. Dažādiem autoriem ir dažādi viedokļi un to iedala gan pēc mērķiem, gan pēc funkcijām, gan pēc dalībniekiem, bet izejot no saskarsmes rakstura un satura, tā var būt iedalīta formālajā jeb lietišķajā saskarsmē un neformālajā jeb ikdienišķa saskarsme.
„Lietišķa saskarsme – savstarpējās mijiedarbības process, kurā notiek darbības, informācijas un pieredzes apmaiņa, kura paredz noteikta rezultāta sasniegšanu, konkrētas problēmas atrisināšanu vai konkrēta mērķa realizāciju.”1
Cilvēki savstarpēji lietišķajos kontaktos parasti cenšas apmierināt savas intereses, bet, katram cilvēkam apmierinot savas vajadzības, būtu jārēķinās arī ar citu interesēm. Ir jānoskaidro apkārtējo cilvēku vēlmes, vajadzības un intereses. Tas notiek lietišķas saskarsmes procesā, cilvēkiem kontaktējoties. Saskarsmes pamatā ir konkrētās pušu intereses.
Lietišķo saskarsmi nosacīti var iedalīt tiešajā (nepastarpināts kontakts) un netiešajā (kad starp dalībniekiem ir telpas un laika distance). Tiešai lietišķai saskarsmei piemīt lielāka rezultativitāte, emocionālās iedarbības un iedvešanas spēks, kas nepiemīt netiešai lietišķai saskarsmei.
Lietišķa saskarsme no ikdienišķas saskarsmes atšķiras ar to, ka tās procesā tiek noteikts mērķis un konkrēti uzdevumi, kuriem ir nepieciešams risinājums. Lietišķajā saskarsmē neviens dalībnieks nevar pēkšņi pārtraukt mijiedarbību ar otru dalībnieku, citādā gadījumā abas puses būs zaudētājas. Bet gan ikdienišķa saskarsme neparedz kāda mērķa noteikšanu un to, ja dalībnieki izsaka vēlēšanos, var izbeigt jebkurā brīdī.
„Lietišķa saskarsme tiek realizēta dažādās formās:
• lietišķa saruna;
• lietišķas pārrunas;
• lietišķas apspriedes;
• publiskas uzstāšanās.” 2

…