Lietišķais stils ir stabilākā valodas funkcionālā stila sistēma, taču tā nav viendabīga parādība. Šī stila sacerējumus atbilstoši grupējumam pašas komunikācijas sfēras ietvaros var iedalīt vairākos apakšstilos. Iedalījums apakšstilos mēdz būt gan izvērstāks, gan mazāk izvērsts. Piemēram, J. Rozenbergs nodala divus funkcionālos paveidus - diplomātisko attiecību un kancelejas lietišķo rakstu valodas stila funkcionālais paveids. Par pieņemamāku uzskatāms dalījums trijos apakšstilos: juridiskais jeb likumdošanas apakšstils - apkalpo sfēru, kas nosaka tiesiskās normas valstī; administratīvais jeb kancelejas apakšstils - apkalpo sfēru, kas regulē attiecības starp pilsoņiem, starp pilsoņiem un iestādēm (uzņēmumiem, organizācijām u.tml.), starp iestādēm; diplomātiskais apakšstils - apkalpo starptautisko attiecību sfēru. (3).
Piemēram, čehu valodnieks A. Jedlička un slovaku valodnieks J. Mistriks šo funkcionālo stilu sauc par administratīvo stilu (administrati vny styl), bet vācu valodnieciskajā literatūrā sastopams termins “sabiedriskās (oficiālās) saziņas stils” (Stil des öffentlichen (amtlichen) Verkehrs), I. Galperins, runājot par angļu valodas stilistiku, šo stilu apzīmē ar terminu “oficiālo dokumentu stils” (the style of official documents). Poļu valodnieki H. Kurkovska un S. Skorupka to sauc par oficiāli kancelejisko stilu (styl urzedowokancelaryjny).
Krievu valodnieciskajā literatūrā minētais stils tiek dēvēts par oficiāli lietišķo (официально - деловой, lietišķo (деловой), oficiāli dokumentālo (официально - документальный), par lietišķo runu (деловая речь).
Arī lietuviešu stilu teorijas pētnieki lietišķā stila apzīmēšanā lieto dažādus terminus: oficiālais lietišķais stils (oficialusis dalykinis stilius), lietišķais (dalykinis stilius). Ar šo terminu, balstoties uz čehu lingvistikas tradīciju, K. Župerka saprot gan lietišķo stilu mūsu izpratnē, gan zinātniskās valodas stilu. J. Palonis šo stilu dēvē par administratīvo stilu (administracinis stilius), savukārt A. Piročkins runā par administratīvo valodu (administracinč kalba). (3).
Mūsdienu latviešu valodnieki administratīvajā komunikācijas sfērā lietojamo funkcionālo stilu arī sauc dažādi: lietišķo rakstu stils, darījumu stils, lietišķo rakstu valodas stils.
Lietišķajam stilam raksturīgas vairākas funkcijas, piemēram, organizētājfunkcija, rīkotājfunkcija, informētājfunkcija, reģistrētājfunkcija, reglamentētājfunkcija. Šīs funkcijas realizē konkrētu apakšstila grupu dokumenti. Administratīvajā apakšstila atkarībā no funkcijām, kam paredzēti šo grupu dokumenti, nodala četras apakšstilu grupas:
1) organizatorisko dokumentu grupa - tie ir centrālo valsts pārvaldes institūciju un tām pakļauto iestāžu organizatoriskajā un izpilddarbībā izmantojamo dokumentu sistēma (organizētājfunkcija);
2) rīkojumu dokumentu-valsts pārvaldes institūciju un tām pakļauto iestāžu rīkotāj- un izpilddarbībā izmantojamo dokumentu sistēma (rīkotājfunkcija);
3) izziņas dokumentu grupa - dokumentu kopums, kura mērķis ir sniegt informāciju par kādu faktu (informētājfunkcija);
4) personāla dokumentu grupa - individuāla satura dokumenti, kas sniedz ziņas par atsevišķu personu vai personu grupu (reģistrētā]funkcija). (3).…
