1.modeļa jēdz.un modelēšana. Abi jēdzieni parādījās līdz ar pirmajiem centieniem izzināt apkārtējo pasauli. Tos plaši pielieto visās zinātnēs, tehnikas nozarēs, dažādu procesu pētījumos. Modelēš.=oriģinālā objekta netiešā izzināšanas un sapratnes metode, izmantojot pētāmā objekta aizvietotāju. Tiek pētīts nevis pats objekts, bet tā aizvietotājs-pats objekts. Modelis=pētāmā objekta adekvāts aizvietotājs, kura pētījuma rezultāti sniedz objektīvu info par pētāmo objektu.
2.Politekonomijas matem.skola. Matemātiskā skola pieder pie Rvalstu politiskās ekonomijas subjektīvā virziena. Tās pārstāvji matemātiku uzskatīja par vienīgo iespējamo konstruktīvo līdzekli ekonom.teorijas atziņu pamatošanai. Mat.skolas pamatlicējs politekonomijā ir zinātn.O.Kurnē(19.gs.). Bet vēl ir Gossēns, Paretto u.c. Lielāko ieguldījumu devis Vollross, kas izstrādājis vairākas teorēmas un sakarīgu atzinumu sistēmu, kura zinātnisko mantojumu atkārto citi. Parādot matemātiskās modelēšanas iespējas, mat.skolas pārstāvji tomēr nespēja pierādīt tās priekšroc.praksē.
3.Matem.modelis, veidi. Matemātiskā modelēš.dod iespēju pētīt tikai tos oriģinālā objekta parametrus un procesus, kurus var aprakstīt kvantitatīvi. Tas samazina mat.modelēšanas praktisko pielietoj. Mat.modelēšanas procesā pētāmos obj.var aprakstīt determinēti un stohastiski. Determinētu aprakstu veido info par -)ārējiem fakt.,kas raksturo pētāmo objektu; -)objektu elementu uzvedību un to savst.ietekmi. Stohastisku aprakstu veido: -)novērojumu dati par objekta funkcionēšanu un izmaiņām; -)eksperimentālo pētījumu dati par obj.uzvedību.Ir 2 veida modeļi: -)strukturālie=atklāj pētāmā objekta iekšējo struktūru, sastāvdaļas. Vispārīgais veids: yi=fi(A,X), i=1,m -)funkcionālie=lieto,lai izzinātu obj.būtību, tā darbības likumsak. Un izmaiņu raksturu, mainoties iekš.un ārējiem parametriem. Vispārīgā veidā: Y=D(X). Y=lielumu kopa, objekta īpašības; D=modeļa operators; X=lielumu kopa, obj.ārējie apstākļi. …
