1)1677. gadā Kurzemes hercogs Frīdrihs Kazimirs nodibināja Liepājā kuģu būvētavu. Laikā no 1697-1703 gadam aizsērējušās Līvas upes vietā beidzot izraka tirdzniecības kanālu, kura krastus nostiprināja ar koka pāļiem un kuru izmantoja arī kā ostu un kuģu piestātni. Pērkones upes ieteku jūrā aizbēra.[1,152]
2)Spīķeris ir noliktava, kurā kādreiz glabāja graudus. Pašreiz tur atrodas viesnīca un biroji.
3)Promenādē uz gājēju celiņa- laipas- virsotnē paveras skats uz ostas piestātnēm ar kuģīšiem, jahtām un strūklaku, kura atgādina jūras vilni, kas no krasta veļas tirdzniecības kanālā. Naktī tā izskatās īpaši, izgaismota krāsainās gaismās. Nokapuši no tiltiņa, interesanti var pastaigāties pa bruģēto krastmalu un vērot ostas ritmu pilsētas vēsturiskajā un interesantākajā daļā- ostmalā. Laiku Promenādē skaita dzintara smilšu pulkstenis.[3,3]
4)Dzintara Pulkstens 2003. – 2004. Autore Olga Šilova. Līvas ciems, kas pirmo reizi rakstos minēts 1253. gadā. Lībava pārtapa par Liepāju. Atzīmējot šī notikuma 750. gadadienu liepājieki un pilsētas viesi akcijas „Atstāj savu dzintaru Liepājai” laikā, pulkstenim saziedoja tūkstošiem dzintaru akmentiņu.[5]
5)1821. Uzbūvēts Liepājas ostas mūra loču tornis. Tajā atrodas galvenās iekārtas ar kuru palīdzību tiek kontrolēta kuģu satiksme ostas rajonā, kā arī karostas kanālā. Locis – cilvēks, kurš labi pārzina noteikta rajona navigācijas apstākļus, un kura uzdevums ir izvadīt kuģus cauri bīstamām vietām (kanāliem, šaurumiem, ostu ieejām).[2,33]…