Lielbritānijas ekonomikas vēsture

Francijas lielā teritorija un Spānijas finansiālie resursi ļāva šīm valstīm būt Eiropas spēkam. Arī Holandes efektīva izaugsme ļāva pievienoties tām. Šīs trīs valstis meta izaicinājumu Anglijai. Anglija 17. gadsimta sākumā sāka veidot jaunu pasaules impēriju, radot izaicinājumu Spānijai. Tāpat Anglija mēģināja izolēt Holandi, bet tajā pašā laikā atdarināja Holandiešu īpašumu tiesības, un institūciju iekārtu. 18. gadsimtā jau bija manāma Anglijas izaugsme un Anglija kļuva par pasaulē visefektīvāko un straujāk augošo nāciju.
Tomēr jau 16. gadsimtā bija pazīmes, ka Anglija piedzīvos sekmīgu ekonomikas izaugsmi. 14 -15 gadsimtā Anglija pārcieta baronu varas reformu, valsts vija iesaistīta 100 gadu karā un cieta rožu karā. 1485. gadā Tudoru dinastija sāka valdīt Anglijā. Ar Tudoru dinastiju angļu monarhijas vara piedzīvoja kulmināciju. Strauji augošajā valstī pieauga vajadzība pēc lielākiem valsts ienākumiem. Karalis Henrijs VIII nolēma gūt papildus ienākumus valstij veicot baznīcai piederošo zemju konfiskāciju. Šīs dinastijas pārstāvji mēģināja gūt valsts ienākumus no visa, neskatoties vai tas veicināja vai bremzēja valsts ekonomiku.
17. gadsimtā Anglijas valdība ir cieši saistīta ar Seru Edvardu Koku. Tieši viņš uzstāja, ka vispārējais likums garantē arī tiesības uz zemi. Viņš 1620tajos gados vadīja parlamenta opozīciju, kas iestājās par to, ka vispārējās tiesības nosaka arī komerctiesību attīstību. Viņš lika parlamentam pieņemt vispārējās tiesības. …