Kopš Lielbritānijas nostiprināšanās Atlantijas okeāna piekrastē 15.-16.gs. un milzīgo koloniālo īpašumu iegūšanas tās ekonomiskie sakari ir nemitīgi paplašinājušies. Lielbritānija, izmantojot koloniju iespējas, ieveda izejvielas, kurināmo, lauksaimniecības produkciju, bet izveda savus rūpniecības ražojumus. Mūsdienās importa struktūrā dominē izejvielas, bet eksportā – gatavā produkcija. Lielbritānija izved 1/3 no saviem ražojumiem.
Nozīmīgākie ārējie tirdzniecības partneri Lielbritānijai ir Britu Nāciju Sadraudzības un Eiropas Savienības valstis. Sabrūkot Lielbritānijas koloniālajai sistēmai, tā 1931. gadā izveidoja Britu Nāciju Sadraudzību – savienību, kurā līdzās metropolei ietilpst vēl 28 bijušās kolonijas un domīnijas. Tās saista jau sen izveidojušies ekonomiskie un citi sakari. Lielbritānija iestājās ES 1973. gadā.
Itālija
Neraugoties uz seno un spožo vēsturi, Itālija ir samērā jauna valsts. Apvienojoties atsevišķām valstiņām, apgabaliem un provincēm, tā tikai 1871, gadā kļuva par vienotu valsti.
Tās unikālais ģeogrāfiskais stāvoklis – atrašanās Vidusjūras centrā – noteicis valsts politiskās un ekonomiskās attīstības gaitu. Itālija robežojas ar Šveici, Austriju, Franciju, Slovēniju un divām anklāva pundurvalstīm – Vatikānu un Sanmarīno.
1/3 no Itālijas teritorijas aizņem kontinentālā ziemeļu daļa, ko no Eiropas norobežo Alpu kalnu loks, pārējā teritorijā ietilpst tālu uz dienvidiem Vidusjūrā izvirzītā Apenīnu pussala, Sicīlijas, Sardīnijas un daudzas mazākas salas Tirēnu, Jonijas un Adrijas jūrā.
Dabas apstākļu daudzveidību un kontrastainību rada Itālijas teritorijas izstiepums ziemeļu-dienvidu virzienā un saposmotais reljefs.
4/5 valsts teritorijas aizņem kalni: ziemeļos tie ir Eiropā augstākie un varenākie – Alpu kalni, cauri visai Apenīnu pussalai stiepjas ģeoloģiskā ziņā pasaulē jaunākā – Apenīnu kalnu sistēma, kas ir seismiski aktīva teritorija. Padānas un šaurās piekrastes zemieņu joslas veido tikai 1/5 Itālijas teritorijas.
Kalnu „barjeras”, Vidusjūras un tuvīnās Āfrikas ietekme rada Itālijas klimatisko daudzveidību. Atlantijas okeāna gaisa masu kustību kavē Apenīnu kalni, tādēļ pussalas austrumu daļā ir salīdzinoši vissausākie Itālijas apgabali (Bazilikata). Tipisks Vidusjūras subtropu klimats ir Apenīnu pussalā un salās, bet ziemeļu daļā – Padānas līdzenumā – ziemas ir bargākas, nereti krīt sniegs un temperatūra noslīd līdz pat -10 C.
…
